kā uzķert savu plūsmu?

Domāju, kā var noķert un sajust to robežu starp cenšanos un pārcenšanos.

Starp līdzsvaru un remdenību. Starp patiesu degsmi un fanātismu. 

Tāpat par mērķu uzstādīšanu, formulēšanu un tiekšanos tam pretī, būt ceļā ar atbildtošu ātrumu - nevilkties kā gliemezim, jo bail, jo ierobežojumi, jo trūkst prasmju..kā arī netriekties kā plēstam, jo tad vairs nav iespējams saredzēt ceļa zīmes, ievērto drošības tehniku un vienkārši apdraudēt sevi ar nevajadzīgiem riskiem. Kā noķert, kas ir man vislabākais un harmoniskākais ātrums, tieši man derīgais, nevis tas, ar kādu virzās Ilze vai Dainis un necensties to atdarināt vai sev piemērot kā derīgu, jo tas ir derīgs viņiem, bet vai derēs arī man?

Kāpēc ir bail sev pajautāt, kāpēc ir slinkums sevī ieklausīties? Varbūt tāpēc, ka liekas - neko jau nedzirdēšu, man tikai liksies, ka dzirdu, bet patiesībā tur nekā nav ko dzirdēt? Varbūt tāpēc, ka esam iedresēti skatīties paraugus, sekot skolotājiem, guru, kaut kādiem elkiem, tēliem, tikai ne paši meklēt savu spēku, talantu un unikālo lieliskumu? Varbūt tāpēc, ka nepārtraukti meklējam ārā, kaut kur tālumā, citur, nevis tepat, blakus, līdzās, iekšā, sevī.

Domāju par to, ka varbūt ir jāseko savai plūsmai, ka viss jau tāpat notiks, kā jānotiek. Bet tad atkal - kāpēc lai kaut kas notiktu tāpat vien? Viss notiek tikai tad, ja es rīkojos, pieņemu lēmumus, rīcība, nevis tikai labas domas par rīcību ir tas, kas visu maina.

Sekošana savai plūsmai - tā ir laba lieta. Bet ja nu plūsma balstās uz vecām sistēmām, kura nemaz nav patiesā plūsma, bet kaut kāda iecirsta gultne, kas izveidojusies no pieņēmumiem, audzināšanas, uzskatiem, pieredzes, pieradumiem, rutīnām, ko tad? Kā zināt, vai tā ir mana patiesā vai iedomātā un uzspiestā plūsma?

Iedomājos skatu - sēž dāma ar lieko svaru - domā , vizualizē, ka ir tieva, griež ārā no žurnāliem attēlus ar tievām meitenēm, katru rītu un vakaru domā pozitīvas un tievas domas, bet paralēli tajā pašā laikā stūķē iekšā bulkas, ir mazkustīga, tad kā tieši lai viņas fiziskā realitāte varētu izmainīties, lai cik stiprs un pozitīvs arī būtu viņas nodoms? Vecie ēšanas paradumi un mazkustība ir šajā gadījumā stiprāki par nodomu, vizualizācijām un vēlmi pēc pārmaiņām. Lai notiktu pārmaiņas, ir jāmaina paradumi, jāmaina soli pa solītim savs režīms, ikdienas rutīnas, jāattīra apzināti tā telpa no vecajiem krāmiem, lai ir vieta nevis jauniem krāmiem, bet savai patiesajai iekšējai sevis telpai, brīva vieta sev pašam, savām enerģijām, savai būtībai. Un tad, vēl pievienojot arī vizualizācijas un nodomus - jā, tikai tad notiek fundamentālas pārmaiņas.

Tāpēc ir tik svarīgi tomēr nenovelt visu atbildību uz "es tikai sekoju savai plūsmai - kā dieviņš būs devis , tā jau arī būs", ir , protams, jāuzticas savai plūsmai, bet ir jāpieliek arī pūles un pašam jāuzņemas visa atbildība pār savu dzīvi, un apzināti jāvirzās uz priekšu. Varbūt, ka mērķis vienmēr nav svarīgākais, varbūt , ka ceļš uz mērķi ir svarīgāks? Kā kuru reizi, ar to var spēlēties, jokoties, to var mainīt, kad tikai ienāk prātā, nav tāda cietā mērķa. Varbūt tāpēc vienmēr tas ceļš uz mērķi ir tik grūts, jo tas ir kā akmenī cirsts.. bet kurš gan ir teicis, ka mērķis procesa laikā nevar mainīties, būt elastīgs un pārveidoties, mainīties kopā ar Tevi? Un kurš teicis, ka ir jābūt vienam ātrumam? Varbūt ātrumi arī var būt dažādi, kā kuru reizi gribas, tapēc nav jājūtas vainīgam, ka šodien esmu lēnāks nekā vakar, jo rīt varbūt es būšu vēl ātrāks nekā jebkad. To ātrumu laikam tikai tad sāk just, kad sāk notikt kustība. Pirms Tu uzsēdies uz velosipēda, Tu nezini, cik ātri Tu brauksi, kad uzsēdies, tad seko ceļam un norādījumiem, luksoforiem, kopējai satiksmei un caur to arī izvēlies savu ātrumu tādu, kāds Tev ir derīgs un kas ir saskaņā ar kopējo satiksmes plūsmu. Un kad esi kustībā, procesā, tad Tu sev vairs nejautā - a kā es zinu, ka tāds ir mans ātrums? Tu to vienkārši zini. Ja neskaties apkārt, nemēģini braukt tikpat ātri kā motocikls, vai velokurjers, vai tik lēni kā tantiņa pa trotuātu. Tu brauc tā kā Tu brauc, nesalīdzinot sevi ar citiem un Tev tas ir labi, patīkami un Tu jūties komfortabli uz ceļa, Tevī nav baiļu un šaubu, Tu vienkārši brauc un jūties labi.

Ir jāizjūt tā tiecība mainīties, sasniegt, augt. Un tam ir vajadzīga rīcība, fokusēšanās un aktivitāte, kā gan savādāk Tu vari just, ka esi dzīvs - tikai, kad Tev ir izaicinājumi, mērķi, kad Tu esi pilnībā iekšā spēlē, ko sauc par dzīvi. Dažādas lomas, dažādi pārbaudījumi, jaunas lietas, atklāsmes caur pieredzi un tikai caur to.

Varbūt nevajag baidīties no kļūdām, no izgāšanās, no tā, ka kaut kas var noiet greizi, nesanākt?

Jo nav tāds nesanākt - vienmēr taču kaut kas sanāk! Varbūt tikai vienmēr ne tā, kā bijām gribējuši to redzēt, kā to bijām gaidījuši, kā iecerējuši. Nu un tad? Tad taču var priecāties arī par šo variantu - skat, izrādās, vareja būt arī šādi, tagad es to zinu.

Un bungošana, šī lieliskā tehnika ir tas, kas var palīdzēt pārvarēt priekšstatu izraisītās reakcijas. Palīdz neiekrist vilšanās sajūtā, nožēlās, sevis šaustīšanā, jo tieši ar bungošanu Tu vari noturēt to balansu savā enerģētiskajā sistēmā, neskatoties ne uz ko - lai kāds arī būtu rezultāts, pagrieziens jebkurai situācijai, bungošana palīdz Tev vienmēr atcerēties, ka notikums, emocija neesi Tu, tā ir tikai izpausme un reakcija. Bungošana palīdz pieņemt sevi jebkurā situācijā, kādā esi nokļuvis.

Ok, protams, tā liek Tev arī uzņemties pilnu atbildību par visu ko dari, jo kā jau piemērā minēju - Tu nevari tikai domāt labas domas,bungot un gaidīt, ka samazināsies svars, ja turpināsi ēst bulkas katru dienu. Bet tā var palīdzēt uzturēt iekšējo komunikāciju ar sevi.

Mēģinājums ar bungošanas palīdzību nopelnīt desmitnieku eksāmenā nevaiangosies panākumiem, ja Tu neveltīsi ne vismazākās pūles mācībām.

vārdi + emocija

Vārdi var dzīvot ļoti ilgi. Tik ilgi, kamēr tiem ir piesaistīta emocija.
Kāds Tev varbūt kaut ko pateica daudzus gadus atpakaļ, bet tas joprojām ir dzīvs un dzīvo tevī. Tu vari to atcerēties, it kā tas būtu teikts vakar, kaut arī tas bija pirms vairākiem gadiem, jo tam ir piesaistīta emocija. Kad kāds tev pateica vārdus, kas tevi sāpināja, izraisīja negatīvu emociju, tas izveidoja enerģētiskajā ķermenī mezglu, plūsma nofiksējās un izveidojās sastrēgums, jo ir saslēgušies vārds + emocija, situācija, kas iestrēgst un pulsē, izraisot jūtīgumu, sāpes, diskomfortu, tādu kā stopkadru, kurš nevar tikt prom, iestrēgst tavā enerģētiskajā sistēmā. Atbrīvojot tieši emociju no šī saveidojuma, atmiņas joprojām būs par to, bet tās varēs beidzot "nolikties savā vietā", tajā laikā, kurā tas notika, dabīgi "ieliksies" arhīvā , nevis visu laiku tiks vilktas līdzi caur emocijām no pagātnes šajā mirklī, tagadnē, izraisot diskomfortu un aizņemot to vietu, kurā ir jābūt brīvai plūsmai, lai vari baudīt tagadnes notikumus, mirkļus, emocijas, notikumus. Sanāk tā, ka šie sastrēgumi aizņemt brīvo tagadnes mirkli. Tieši tāpēc bieži vien cilvēks jūtas nospiests un īsti nesaprot, kāpēc, jo viss it kā taču ir kārtībā, bet sajūta ir slikta, nospiestība, depresīvs noskaņojums un pat dusmas ir iekšā kā pamatstāvoklis, jo enerģijas plūsmā ir traucējumi, bloki, sastrēgumi.
Varbūt sākumā bija viens mezgls, bet tā kā tas ir aizķēries, jo piesaistīta negatīva emocija, un tas ir palēlinājis tavas iekšējās upes plūsmu, pamazām tas apaug arvien vairāk, jo aiz tā aizķeras vēl jaunas negatīvas emocijas, kas veidojas dēļ palēlinātās plūsmas, neļaujot dabīgi plūst iekšējai straumei.Pamatcēlonis ir viens, bet pamazām tas apaug ar dažādiem saistītiem aspektiem, kamēr jau tajā vietā laika gaitā izveidojas dambis. Plūsma ir traucēta, veidojas plūdi, bloki, pretestība. Reizēm pat "upe" sāk plūst atpakaļ, ja tā var izteikties..
Piemērs:
Toms bērnībā no tēta dzirdēja , ka ir tizls, jo bija lēkājis, ķēmojies, apkritis un sasities. Tētis to nebija domājis nekā, vienkārši spontāni bija to izteicis un pat nebija piefiksējis, ka tā pateicis. Savukārt Toms šo apgalvojumu pieņēma automātiski kā patiesību un tas iesakņojās viņa zemapziņā pie pārējās informācijas, kas veido viņa pasaules uzskatus un paštēlu, skatījumu. Pēc tam, viņš, protams, dzirdējis ir arī to, ka ir gudrs, burvīgs, bet šis viens ieliktais posmiņš viņa uzskatu sistēmā ir jau ievietots un kļuvis par viņa uzskatu sastāvdaļu pieņēmumā, ka viņš ir tizls. Tālāk tēls veidojas uz priekšu, mēs te piefiksējam tikai dažus milimetrus viņa tēla tapšanas procesu.
Jāpiebilst, ka ne visiem cilvēkiem pietiek ar šādu vienreiz izteiktu piezīmi, lai tā viņu spētu šādi ietekmēt. Ir cilvēki , kuri ir jūtīgāki, citi, kuri mazāk ietekmējami, uz tiem šāda piezīme var neatstāt nekādu iespaidu, jo nerodas savienojums ar emociju, bet šoreiz ne par to ir stāsts.
Stāsts ir par to, ka vēlāk, kad Toms paaugas, mamma viņu grib sūtīt uz deju nodarbībām, bet Toms ir pārbijies, viņš negrib, viņam ir bail, viņš automātiski saka NĒ, jo viņš taču ir tizls. Tizlie nedejo. Viņš pat nemēģina noskaidrot - sanāktu viņam vai nesanāktu, izdotos vai neizdotos. Viņam ir "skaidrs", ka tas nav priekš viņa un viss. Tālāk jau skolā viņš nevar fizkultūrā brīvi izpildīt visas prasības, jo nevar atraisīties, ir stīvs, jo ielicis sevī programmu, ka ir tizls, vēlāk ar meitenēm arī neiet, jo tizlajiem taču tās lietas nepadodas. Pēc tam arī darbu īsti nevar atrast tādu, kā vēlas, samierinās ar to kas ir, baidās sapņot un principā visu savu potenciālu caur to ir iemarinējis un tā arī nemēģina neko darīt ar savu dzīvi un sevi.
Ir ļoti daudz tādu cilvēku, kuri dzīvo snaudas režīmā, ļaujot, ka vecie priekšstati, pieņēmumi un domāšana tur viņus savās spīlēs, kastītē. Un viņi domā, ka tas ir normāli, ka tikai tā jau tas ir un savādāk nemaz nevar būt.. lūk, kā pamazām šis sākotnēji mazais mezgliņš, traucējums , raisās tālāk , izplatās un veido dambi enerģijas plūsmas upē.
EBT palīdz tev nofiksēt šībrīža sajūtu. Tu apzināti noķer to sajūtu, emociju, tajā brīdī jau sākas atbrīvošanās process, kad tu to piefiksē un paskaties virsū, sev atzīsti - jā, es jūtos tizls attiecībā uz meitenēm. Sāc izklauvēt šo sajūtu, pasakot to skaļi, tā , kā to jūti, nemēģinot neko izskaistināt vai uzlabot. Sāc strādāt ar šo aspektu, kad to situāciju , sajūtu esi pieņēmis, vienā brīdī tev ienāk prātā, nāk sajūta, ka  - hei, tas varbūt ir saistīts ar to, ka jau skolā fizkultūrā biju stīvs un jutos tizls, gan jau tam ir kāds sakars.. Izklauvē šo aspektu - izgaismo sev. Tālāk jau atkal jauns aspekts "izlien" no skapja - varbūt tāpēc, ka zēns būdams, negāju dejot, nekustējos. Hmm, a kāpēc es negāju? Tad tev nāk atbilde, ja klausies sevī - ak jā, tas taču bija tāpēc, ka man tētis toreiz teica, ka es esmu tizls, kad ķēmojis, lēkāju un apkritu! Ei, bet tā taču nav taisnība! Kāpēc visu šo laiku es dzīvoju ar šo muļķīgo un nepamatoto uzskatu?! Es neesmu tizls , es biju tikai mazs bērns, kas bija pakritis un sasities. Šajā mirklī mezgls ir vaļā un visas negatīvās emocijas ir prom no visas šīs garās ķēdes posma un visiem saistītajiem aspektiem, prom uz visiem laikiem arī pieņēmums, ka esi tizls, kopā ar visu, kas bija ar un ap to saistīts (stīvumu, kautrību, mazdūšību, nepārliecību par sevi, un pat muguras sāpēm, kas balstījās uz šīs emocijas bāzes - katram gadījumam citi aspekti).

Vārdi ir ārkārtīgi spēcīgi. Tie paši par sevi nav nekas, bet savienojumā ar emociju tie iegūst neticamu spēku.
Tie var tevi nogalināt vai pacelts spārnos..
Tieši tāpēc ir tik svarīgi mācēt pašam atbrīvot visus šos aizsprostojumus, apzināti sekot līdzi tam, kā Tu runā pats ar sevi, kā Tu runā ar citiem, kādus vārdus izvēlies, kādu informāciju tu saņem, filtrē! Ja arī būs kas tāds, kas tev nav derīgs, tu to spēj un māki neitralizēt vai novirzīt tur, kur tam jābūt, lai tas neuztaisa sastrēgumus tavā enerģētiskajā sistēmā. Tu uzņemies pilnu atbildību par savu dzīvi un rīkojies, apzinoties likumsakarības.
Vārdi kļūst kā degviela, tie virza tavu plūsmu, iedod intensitāti, tāpēc seko līdzi, ko runā gan skaļi, gan sevī, savās domās. Galvenokārt, ko saki sev pats!

Lai visiem dabīgs un harmonisks upes plūdums :) - Tu esi tā vērts, lai būtu laimīgs, mierīgs un vesels, saskaņā ar sevi un Visumu.

zini vai apzinies?

Šodiena bija lieliska. Tikšanās ar tiem pašiem cilvēkiem, kurus jau sen zinu un šķita, ka pazīstu. Un šodien sajūtu līmenī atkal iepazinos ar tiem no jauna, iepazinu tos pašus/citus cilvēkus atkal.. Agrāk domāju, ka ne jau cilvēki mainās, mainos es un tāpēc arī mainās skatījums. Tajā mirklī tas jau likās daudz - saprast, ka mainos es un līdz ar to mans skata lenķis, uztvere, sajūtas, realitātes atspoguļojums. Bet tikai šodien tā pa īstam nāca dziļa apzināšanās, ka mainos es, mainās arī viņi un ka tas iedod jau daudz pilnīgāku un dziļāku pieņemšanas apziņu. Pie tam, mainīšanās notiek nepārtraukti un ik sekundi ne jau Es esmu cita kā cilvēks, bet tieši izpausme, saskare un no manis plūstošā vibrācija saskarē ar Tavu tā mirkļa izpausmi, izvēli, saskares intensitāti, toņkārtu, Taviem tābrīža ieregulējumiem, rada to unikālo savienojuma punktu, kurš nekad neatkārtojas vēlreiz tādā paša izpildījumā. Tāpēc cilvēku savstarpējās attiecības nemaz nevar nekad apnikt, ja ir dzīva šī mijiedarbība, ja ir kustība.Tajā mirklī, kad iziet āra no stereotipiem, vērtēšanas, (attiecībā uz sevi, pirmkārt, jo attiecība uz citiem tas notiek automātiski , izejot no savas pašsajūtas), vienkārši pieņemot to, ka tā tas ir, ka šis mirklis un Tava + mana saskare norit  tā, kā norit, atbilstoši katra tābrīža veselam miljards sīku mazu aspektiņu sakārtojumam tajā mikli, kas pēc mirkļa jau ir citā kombinācijā... nu, kad Tu sajūti to visu  tik ļoti dziļi no savas dziļakās būtības,  tad pazūd, izgaist jebkāda vēlme un vajadzība sevi nepieņemt vai kaut kā vērtēt, ielikt noteikta tēlā vai izpildījumā. tad izjūti tikai viegli dzirkstošu pateicību un laimi. Un tikai tad Tu ieraugi, cik otrs cilvēks ir nevērtējams, nenodefinējams, Tu viņu dziļi cieni un jūti siltu, mierīgu mīlestības plūsmu un savienojumu - vienkārši klātbūtni bez nosacījumiem . Skaisti... esmu laimīga, ka šodien man bija iespēja beidzot ar šo sajūtu iepazīties un ir tā sajūta, kā kad iemācies peldēt - zini, vienkārši apzinies, ka tagad tu māki un šo mācēšanu nav iespējams aizmirst vai pazaudēt, vai  pēc laika atkal nemācēt. Jo Tu  ZINI, ka peldēt tagad mācēsi vienmēr, un tam nav vajadzīgi nekādi pierādījumi, apstiprinājumi, apgalvojumi vai mērinstrumenti. Tā skaistā dzirksts, maģiskais klātbūtnes brīdis, kas iededz vēl vienu jāņtārpiņu tavā sirds dārzā..

un tad, kad Tu apzinies, sevi kā tādu, kuram nav neviens licis neko no malas, kur nekas nav tāpat vien, bet visu, PILNĪGI visu, kas notiek un nenotiek, esi radījis Tu pats, caur savu iksekundes miljardsaspektiņu kustībām, kas šīs plūsmas rezultāta sakārto enerģiju dažādās frekvencēs un garumos, kur rezultātā šī enerģija materializējas un izveido realitāti - Tavu realitāti, tad Tu jau ar citu skatu redzi, ka vari pārveidot JEBKO, kas Tev vairs nesniedz prieku, nekalpo vai neder vairs šim brīdim, kurā atrodies. Nav ne no kā jābaidās, jo nav tāda pareizi vai nepareizi. Ir tikai tas, kas ir.
Viegli un rotaļīgi Tu vari spēlēt visas savas izvēlētās lomas. Izēlēties, ko gribi pieredzēt, ko iepazīt, ko uzzināt, ko izjust, izbaudīt.
Ja vēlies caur grūtībām - lūdzu! Ja caur manipulācijām - lūdzu! Apnika, šodien vēlies caur maigumu un siltiem sauleszaķīšiem savās acīs - lūdzu! Tā ir Tava un tikai Tava izvēle. Uhhh, un tā visos līmeņos, gan fiziski, gan garīgi, gan materiāli, gan emocionāli, gan sajūtās, gan mērķu uzstādīšanā, savu sapņu materializēšanā, visur, ko vien Tavs prāts spēj izdomāt.
Mūsu dvēselei ir cilvēka ķermenis šajā mirklī, jo tā gribējām, un cilvēka ķermenis ir tā pati enerģija, tikai sablīvētā formātā. Ir meridiāni, pa kuriem cirkulē enerģija. Ir meridiānu punkti, kurus stimulējot, mēs varam nolīdzsvarot paši sava ķermeņa enerģijas plūsmu enerģijas sistēmā. Ja mūsu rīcība ir šāds vienkāršs un neticami jaudīgs instruments, tad lietosim to, tā ir dāvana mums. Novēršam visus zzzzzz, jeb traucējumus, atbrīvosim savu sistēmu no traucējumiem un visas neharmoniskās enerģijas uzreiz sekunžu laikā izzūd!
Dosim sev iespēju justies labi, būsim veseli, laimīgi, mēs to varam, un ja varam, kāpēc, lai mēs to nedarītu?

Varbūt arī Tu sadūšosies nebaidīties būt laimīgs? Ja tā, nāc, parādīšu Tev makšķeri, lai vari ķert tādas zivis, kā vēlies jebkuros ūdeņos!  ---> PIESAKIES UZ EBT NODARBĪBU

šķēršļi , kas var traucēt sasniegt vēlamo rezultātu

80% gadījumu, izmantojot Pamatprocedūru, tiek sasniegts efektīvs rezultāts noteiktu problēmu risināšanai cilvēka dzīvē. Tas ir neparasti augsts rādītājs, kuru reti kura tradicionālā metode spētu sniegt. Tomēr ir iespējams vēl augstāks veiksmes procents, ja jūs zināt, kā tikt galā ar šķēršļiem, kas stājas ceļā uz harmoniju. Pastāv četri šķēršļi, kas var traucēt Pamatreceptes rezultātiem. Un tie ir:

1. Aspekti
2. Psiholoģiskā reversija
3. Atslēgas kaula elpošanas problēmas
4. Enerģijas toksīni.

Šoreiz vairāk par Šķērsli Nr.2 - Psiholoģisko reversiju

 

EBT vienmēr tiek vispirms veikts Uzstādījums, lai risinātu tehnisko fenomenu, kas pazīstams kā Psiholoģiskā reversija (sākotnēji šo terminu ieviesa doktors Džons Daimonds, bet plašāk to padarīja pazīstamu doktors Rodžers Kalahans). Tas ir fascinējošs atklājums pats par sevi.

Vai jūs esat kādreiz 

brīnījušies, kāpēc...

...sportistiem ir sasnieguma bedres?

Tas met izaicinājumu normālai loģikai. Nepastāv fizisku iemeslu, lai viņu sniegums būtu tik zems. Sportists ir tikpat labi trenēts kā pirms, tā pēc bedres, kā arī tās laikā. Bet visi sportisti to piedzīvo daudz reižu savā karjerā. Kāpēc?

...ir tik grūti atbrīvoties no atkarībām?

Galu galā atkarīgie parasti vēlas atbrīvoties no saviem kaitīgajiem ieradumiem. Viņi zina un bieži atzīst, ka ar saviem ieradumiem viņi iedragā veselību, bojā attiecības un pat savu dzīvi! Tomēr viņi turpina tādā pašā garā. Kāpēc?

...ir tik grūti tikt ārā no depresijas?

Tā ir viena no smagākajām psiholoģijas problēmām. Ja kāds izmanto tradicionālo ārstēšanu, tas parasti prasa gadiem ilgas dārgas procedūras. Un ja arī tiek panākts kāds progress, tad tas notiek maziem solīšiem. Kāpēc?

...mēs paši stāvam ceļa savai izaugsmei?

Kad mēs, piemēram, cenšamies zaudēt svaru vai iemācīties ātrāk lasīt, mēs bieži spējam "sevi apturēt", un iekrist iepriekšējā "komforta zonā", panākot nelielu progresu vai nepanākot pilnīgi neko. Kāpēc?

...ārstēšanai dažreiz nepieciešams tik ilgs laiks?

Ieilgusī saaukstēšanās, no kuras nav iespējams tikt vaļā, sastiepums vai kaula lūzums, kam nepieciešama mūžība, lai sadzītu, galvas sāpes, kuras ir un ir. Dažreiz brūces vienkārši normāli nesadzīst. Kāpēc?

Iemesls ir ķermeņa enerģijas sistēma. Tas ir faktiskais iemesls tam, ko dēvē par kaitēšanu sev jeb pašsabotāžu. Tas ir iemesls, kāpēc dažreiz mēs paši sev šķietam ļaunākie ienaidnieki un nesasniedzam tos "jaunos līmeņus", kurus patiesi vēlamies.

Papildus augstākminētajiem piemēriem, tas ir par iemeslu, kāpēc cilveki cītīgi cenšas nopelnīt naudu, bet cieš sakāvi daudzās citās jomās, lai arī zina, ka viņi spētu to visu sasniegt. Tas arī veicina psiholoģiskos blokus un apguves ierobežojumus (kā disleksijas gadījumā).

Pirms šī atklājuma cilvēku šķietamā nespēja panākt progresu jomās, kas tiem acīmredzami ir svarīgas, tika noveltas uz  "gribasspēka trūkumu", "zemu motivāciju", "neapķērību" vai citiem cilvēka rakstura trūkumiem. Bet tas tā nav. Ir cits iemesls, un to ir iespējams labot.

Psiholoģiskā reversija (PR) ir šis iemesls. Tas ir ārkārtīgi svarīgs un praktiski noderīgs atklājums, kas savu ceļu atradis vairākos virzienos.

Tas ir svarīgi psiholoģijā, medicīnā, atkarību gadījumos, zaudējot svaru un neskaitāmās izmēģinājumu jomās, ieskaitot sportu un biznesu. Ja pastāv PR, tad tiks panākts neliels progress, vai arī tāda nebūs nemaz. Tas...būtībā bloķē progresu.

Kas ir psiholoģiskā reversija? To izbaudījis ikviens. Tas notiek, kad enerģijas sistēma ķermenī maina polaritāti, un tas parasti notiek, cilvēkam to neapzinoties un nejūtot. Būtībā tā ir polaritātes maiņa jūsu ķermeņa enerģijas sistēmā un ir tā, it kā jūsu "baterijas būtu ieliktas otrādi". Tas nenozīmē, ka jūs pilnība pārstājat darboties, kā "noliktu karoti" un nomirtu..bet dažās jomās jūsu attīstība tiek apturēta. PR ataino pārsteidzošu atklājumu ar plaša diapazona piemērošanu.. visās dziedināšanas un personīgās izaugsmes jomās.

Tā ir par iemeslu tam, kādēļ dažas slimības ir hroniskas un ļoti vāji reaģē uz tradicionālo ārstēšanu. Tā ir par iesmeslu tam, kādēļ dažiem cilvēkiem ir grūtības zaudēt svaru vai atteikties no atkarību raisošām vielām. Burtiski runājot, tā ir par iemeslu pašsabotāžai. PR darbojas kā pašaizsardzības mehānisms, to rada pašaizsardzība, negatīva domāšana, kas rodas neapzināti zemapziņā un tādejādi mēs to neapjaušam. Vidēji tā sastopama 40% gadījumu, tādejādi tā bieži traucē EBT. Daži cilveki ar to sastopas ļoti nedaudz (retos gadījumos), bet citi šajā stāvoklī atrodas lielākoties (arī tas notiek retos gadījumos). Vairums cilvēku ir kaut kur pa vidu starp šiem diviem galējiem poliem. Jūsos tas nerada nekādas izjūtas, tāpēc jūs nezināt tas ir jūsos vai nav. Pat vispozitīvākie cilvēki ir tam pakļauti..pat jūs un es.

Ja pastāv psiholoģiskā reversija, tā aptur visus izdziedināšanās mēģinājumus jau tās saknē, ieskaitot EBT. Tāpēc... tā ir jānovērš,  lai pārējā Pamatmetode darbotos.

Tāpat kā 100% kapitālā remonta gadījumā mēs novēršam psiholoģisko reversiju pat tad, ja mums tādas nav. Tam ir nepieciešamas 8-10 sekundes, un, ja tās nav, tad nekāds ļaunums netiek nodarīts. Tomēr, ja tāda ir, tā lielākais traucēklis ceļā uz veiksmi tiktu novērsts.

Tad, kad tas ir pateikts, te ir veids, kā Uzstādījums darbojas. Tam ir 2 galvenās daļas.

1.  Jūs atkārtojas apgalvojumu trīs reizes, kamēr...
2. Berzējat sāpju punktu vai tā vietā karatē punktu (drīzumā to paskaidrošu).

Apgalvojums

Tā kā  psiholoģiskās reversijas iemesls ietver  negatīvo domāšanu, tad nav nekāds brīnums, ka tās novēršana ietver neitralizēšanas apgalvojumu. Tas ir šis gadījums un te nu tas ir.

Neskatoties uz to, kam man ir šis/šī__,

Es sevi dziļi un pilnībā pieņemu.

Tukšo vietu aizpilda ar problēmas, kuru vēlies risināt, aprakstu. Šeit ir pāris piemēri.

**Neskatoties uz to, ka man ir šīs bailes publiski uzstāties, es sevi dziļi un pilnībā pieņemu.

**Neskatoties uz to, ka man ir šīs galvassāpes,  es sevi dziļi un pilnībā pieņemu.

**Neskatoties uz to, ka man ir  šīs dusmas uz savu tēvu,  es sevi dziļi un pilnībā pieņemu.

**Neskatoties uz to, ka man ir šī stīvuma sajūta kaklā un plecos, es sevi dziļi un pilnībā pieņemu.

**Neskatoties uz to, ka man rādās šie murgi, es sevi dziļi un pilnībā pieņemu.

**Neskatoties uz to, ka man ir šī tieksme pēc alkohola, es sevi dziļi un pilnībā pieņemu.

**Neskatoties uz to, ka man ir šīs bailes no čūskām,  es sevi dziļi un pilnībā pieņemu.

**Neskatoties uz to, ka man ir šī depresija, es sevi dziļi un pilnībā pieņemu.

Protams, tie ir tikai daži piemēri, jo problēmas, ko iespējams risināt ar EBT, ir bezgalīgas - jebkura specifiska problēma ir risināma ar EBT.

Caur šo uzstādījumu tiek atzīta problēma un tiek radīta pieņemšana, neskatoties uz problēmas esamību. Tas ir tas, kas ir nepieciešams, lai apgalvojums būtu efektīvs. 

Tagad apskatīsim dažus interesantus apgalvojuma aspektus..

**Tam nav nozīmes, vai jūs ticat vai neticat apgalvojumam vai...jums tas vienkārši jāizsaka.

**Būtu labāk, ja tas tiktu izteikts ar jūtām un uzsvērti, tomēr arī vienkārša tā izteikšana paveiks savu darbu.

**Ir labāk to izteikt skaļi, bet, ja ir situācija, kad dodat priekšroku to nomurmināt vai veikt to klusējot, dariet to. Visticamāk, tas darbosies.

Tik daudz par uzstādījuma veikšanu, psiholoģiskās reversijas novēršanu, lai pamatmetode darbotos.

Tālāk - interesanti ir tas, ka PR forma ir tāda, ko psihologi sauc par "sekundāro ieguvumu vai zaudējumu". Piemēram, cilvekam, kas apzināti tic, ka vēlas zaudēt svaru, bieži vien būs neapzināts "štoperis" kā, "Ja es zaudēsu svaru, tas tāpat atgriezīsies, un tas man dārgi izmaksās, mainot savu gardarobi". Šis cilveks apziņā grib zaudēt svaru, bet zemapziņa darbojas vecā programma, kas viņu attur un sargā no jaunu lietu ieviešanas un finālā cilvēks ir iekšējā konfliktā un ir pret svara zaudēšanu.

Kā PR tika atklāta?

Psiholoģiskās reversijas saknes nāk no jomas, kas pazīstama kā lietišķā kinezioloģija. Viena no tās disciplīnām ir muskuļu pārbaude. Te pacients izstiepj roku gar sāniem, kamēr ārsts to virza uz leju un novērtē pacienta spēku.

Tad ārstam ar pacientu ir dialogs, un ārsts virza roku uz leju, kad pacients izsaka apgalvojumu. Ja pastāv neapzināta nesakritība ar izteikumu, tad muskuļi kļūst vāji un ārstam roku ir viegli nolaist lejā. Pretējā gadījumā rokas muskuļi paliek spēcīgi. Tas ļauj ārstiem "sarunāties ar ķermeni" un tādejādi diagnosticēt, kur varētu būt problēma.

Diktors Rodžers Kalahans šo procedūru izmantoja, strādājot ar sievieti, kura vēlējās zaudēt svaru. Lai gūtu priekšstatu, te ir tas, ko viņš stāsta savā grāmatā "How Executives Overcome the Fear of Public Speaking and Other Phobias" (Kā vadītaji pārvar bailes no publiskas uzstāšanās un citām fobijām).

"Nav tāda praktizējoša ārsta, kuram nebūtu bijusi saskare ar pecientu, kuru vienkārsi nav iespējams izārstēt neatkarīgi no tā, cik parasti terapija ir efektīva vai cik centīgi pacients un ārsts velta sevi šim uzdevumam.

Ārstēšanās resistence ārstam rada neapmierinātību un pacientam - pārdzīvojumus. To dēvē dažādos vārdos kā nāves instinkts, zaudētāja sindroms, sevis iznīcināšanas uzvedība vai negatīvisms. Šos problēmu nomāktos pacientus dēvē par nepaklausīgiem  pacientiem, negatīvām personībām, indivīdiem, kas sevi iznīcina, bet viņu situācija vienmēr ir gandrīz tāda pati, šķiet, ka viņi pretojas jebkādai palīdzībai neatkarīgi no tā, kāda pieeja tiek izmantota. Viņi apgalvo, ka vēlas izveseļoties, bet nereaģē uz ārstēšanu.

Kamēr strādāju ar sievieti ar lieko svaru, kas pasludināja, ka vēlas būt tieva, es saskaros ar šo  negatīvo bloku. Viņa jua gadiem bija ievērojusi diētas, bet bez lieliem panākumiem. Tomēr, pretēji nespējai samazināt ēšanu, vina paziņoja, ka vēloties zaudēt svaru.

Izmantojot muskuļu testu, es jautāju, lai viņa iedomājas sevi tievu, kāda viņa velējās būt. Rezultāts mani pārsteidza. Kad viņa iedomājās sevi bez liekajiem kilogramiem, viņai bija vāji roku muskuļi, kad veicu pārbaudi.

Mēs abi bijām pārsteigti. Tomēr neskatoties uz negatīvajiem rezultātiem, viņa uzstāja, ka veloties zaudēt svaru.

Tad es pamēģināju citu pieeju, es lūdzu, lai viņa iedomājas sevi par 15 kg smagāku, nekā viņa ir, Tagad viņas muskuļi pārbaudes laikā bija spēcīgi.

Tad es pārveidoju jautajumu, lai tas būtu vēl tiešāks. Es liku viņai skaļi pateikt: "Es vēlos zaudēt svaru." Bet tests liecināja, ka apgalvojums nav patiess.

Tad es liku viņai teikt: "Es vēlos pieņemties svarā". Tests liecināja, ka apgalvojums ir patiess.  Acīmredzami pastāvēja nesaderība starp teikto un to, ko viņa vēlējās.

Ziņkārības mākts es šo testu veicu arī sešiem citiem klientiem, kuri bez panākumiem bija mēnešiem, gadiem ievērojuši diētu. Viņiem visiem bija līdzīgi rezultāti. Tas, ko viņi sacīja, ka vēlas, bija pretējs tam, kad tas pats tika pārbaudīts uz muskuļu testu.

Tā, protams, nebija pirmā reize, kad saskāros ar resistenci pret ārstēšanu. Bet tagad man bija rīks, kā to noteikt, un iespēja, kā to pārvarēt.. Lai šis apstāklis sevi raksturotu savā nosaukumā, es to nodēvēju par psiholoģisko reversiju.

...Tagad es sāku pārbaudīt visus savus klientus, atsaucoties uz to galveno problēmu (t.i."Es velos, lai man būtu labākas attiecības ar manu sievu/vīru/mīļāko", "Es vēlos tikt pāri savai frigiditātei/ impotencei/priekšlaicīgai ejakuācijai", "Es vēlos būt veiksīmīgaks(a) un labs(a) aktieris (aktrise),/dziedātājs (a)/komponists(e) utt.)

Katrā gadījumā, es liku pacientiem sniegt pretēju apgalvojumu (t.i."Es nevēlos atbrīvoties no savam satraukuma lēkmēm" utml.) Un es katru reizi izmantoju rokas muskuļu pārbaudi. Šo testu rezultāti mani mulsināja. Sev par sarūgtinājumu es konstatēju, ka daudzi klienti kļuva vāji, kad domāja, ka viņiem paliks labāk, un viņi kļūst stiprāki, kad domā, ka viņiem paliks sliktāk. Nav brīnums, ka psihoterapija ir tik sarežģīta.."

Kas izraisa PR? Galvenais iemesls ir negatīva domāšana. Pat mūsu starpā esošie vispozitīvākie domātāji apkārt nēsā neapzinātas negatīvas, sevi iznīcinošas domas. Rezultāta parasti rodas PR. Te darbojas likums, ka, jo cilvēkam ir lielāka nosliece uz negatīvo domāšanu, jo lielāka iespēja, ka viņam radīsies psiholoģiskā reversija. Dažus cilvēkus tā pārņēmusi pilnībā. Tā viņus tur, lai kur viņi nedotos. Jūs parasti varat šos cilvēkus viegli atpazīt, jo šķiet, ka šiem cilvēkiem nekas neizdodas. Viņi daudz sūdzas un uzskata sevi par pasaules upuriem.

PR ir pastāvīgs kompanjons tiem, kas cieš no depresijas. Depresija, negatīva domāšana un PR dzīvo vienā mājā.

Lūdzu saprotiet, ka PR nav rakstura trūkums. Šie cilveki nezinot cieš no hroniskas elektriskās polaritātes reversijas to ķermeņos. Būtībā viņu enerģijas sistēma darbojas pret viņiem. Tā rezultātā viņi tiek kavēti vai apturēti, lai kur arī viņi dotos. Un nav tā, ka pret viņiem nostājusies visa pasaule...tā ir viņu pašu enerģijas sistēma. Viņu baterijas ir ievietotas otrādi.

Vairums cilvēku vismaz instinktīvi zina, ka negatīva domāšana bloķē progresu. Tādēļ jau arī ir tik daudz grāmatu un mācību kursu par pozitīvo domāšanu. Tomēr līdz šim brīdim neviens nespēja izskaidrot, kā negatīvā domāšana šos blokus rada, un vel mazāk spēja sniegt veidu, kā to labot. PR paveic abus uzdevumus.

Vairumam cilvēku PR parādās noteiktās jomās. Iespējams, ka cilvēkam labi veicas daudzās jomās, tomēr, piemēram, smēķēšanas atmešanas šķiet nav viņa spēkos. Viņi var apzināti vēlēties to atmest un var pat to ļoti gribēt. Un būtībā viņi šo ieradumu pat uz kādu brīdi atmet. Tomēr beigu beigās, ja viņiem ir PR, viņi sabojā savus pūliņus  un atkal sāk smēķēt. Viņi nav vāji, viņiem ir PR.

Enerģijai mūsu ķermenī ir jāplūst pareizi, ja mēs vēlamies tiekties pēc sava potenciāla un dzīvot harmonijā. Psiholoģiskā reversija ir viens no nopietniem veidiem, kā tam tiek traucēts.

PR var labot un to dēvē par EBT Uzstādījumu, kā veikšanai ir nepieciešamas pāris sekundes. Šis process sīkāk tagad netiks apskatīts, to veic kā Pamatreceptes neatņemamu sastāvdaļu. Pastāv iespēja, ka PR būs blakus ikvienam cilvēka mēģinājumam kaut ko paveikt. Pastāv tūkstošiem iespēju, bet šeit būs pāris piemēru.

Daži psiholoģiskās reversijas piemēri.

Apguves grūtības. Rakstīšanas grūtības un vairums citu apguves grūtību bieži vien rodas PR rezultātā. Riemēram, studentam labi var veikties visos priekšmetos, izņemot vienu (piemēram, ķīmija), un ir liela varbūtība, ka aiz tā slēpjas PR. Studenti nezina, ka viņiem ir psiholoģiskā reversija, jo līdz tam viņi pat nezināja, ka tāds fenomens vispār eksistē. Bet parasti viņiem ir tendence sniegt iemeslu jeb attaisnojumu savai "neatbilstībai". Viņi var teikt "Es neesmu domāta (a) ķīmijai" vai "tāda sajūta, ka nespēju uz to koncentrēties" vai "es to neieredzu". Parasti šie iemesli ir nepareizi. Un patiesais iemesls parasti ir PR. Kad viņi domā par prieksmetu, kas viņiem nepadodas, viņu polaritāte mainās, un atbilstoši no tā cieš izpildījums. Parasti, labojot PR, arī atzīmes uzlabojas.

Dažiem studentiem ir PR attiecībā uz mācīšanos vispār. Tādejādi viņi saņem sliktas sekmes un šis jautājums netiek risināts. Tāpēc tiek uzskatīts, ka students ir "lēns" vai ar "apguves problēmām". Šādu apzīmējumu, zīmogu daudzi no viņiem nēsā līdzi visu dzīvi!

Veselība. PR ir gandrīz vienmēr blakus, ja runa iet par deģeneratīvām slimībām kā vēzis, AIDS, multiplā skleroze, fibromialģija, vilkēde, artrīts, diabēts u.c. No EBT skatu punkta tas ir viens no galvenajiem šķēršļiem ceļā uz izveseļošanos. Es paredzu, ka ar laiku rietumu medicīnas novirzieni to apjautīs un integrēs PR savās metodēs.

Novēršot reversiju (vēršot Uzstādījumu uz noteiktām kaitēm), šķiet, ka tas ļauj ķermeņa dabiskajiem atveseļošanās procesiem darboties brīvāk. Tas šķiet saprātīgi, ja jūs apsverat, cik svarīgi, lai enerģija pareizi plūstu caur ķermeni. Lauzti kauli sadzīst ātrāk, ja jūsu "baterijas ir pareizi ievietotas", un tādejādi fizisko kaišu novēršana notiek daudz labāk.

Ārsti, akupunktūras speciālisti, manuālie terapeiti un citi veselības speciālisti, kuru pacienti nepanāk apmierinošu progresu, varētu vēlēties iemācīt saviem pacientiem kā novērst reversiju. Tādejādi var tikt atbrīvots veseļošanās spēks un paātrināta atveseļošanās.

Sports. Jūs droši vien varat derēt uz to, ka vainīga ir PR, kad kāda cilvēka dzīvē kāda joma tiek kavēta. Sportisti tam ir labs piemērs. Lielisks basketbola spēlētājs, kuram neveicas no soda līnijas, gandrīz noteikti cieš no PR. Labojot šo reversiju, visticamāk, ka tiks panākti dramatiski uzlabojumi. Tas pats attiecas arī uz futbolistiem, augstlēcējiem, beisbola sitējiem un visu citu veidu sportistiem. Profesionālo komandu sporta veidu īpašnieki un treneri varētu lieliski pielietot šo vieglo konceptu.

Disleksija.  Ja jūs par to padomājat, tad disleksija ir klasisks PR piemērs. Faktiski reversija ir tās galvenais simptoms. Šie cilvēki papildus citām lietām maina vietām skaitļus un burtus, tādejādi tiem ir grūtības mācīties.

Annija man pienāca klāt pēc viena no mūsu semināriem un pajautāja vai es varētu viņai palīdzēt ar viņas disleksiju, kura viņai ir jau no bērnības. Viņai bija 49 gadi. Viņa man teica, ka nevarot pierakstīt pareizi tālruņa numurus. "Es varu pareizi uzrakstīt pirmos trīs ciparus," viņa sacīja, "bet es sajaucu vismaz 4 ciparus". Tad es viņai nosaucu vismaz 10 tālruņa numurus un lūdzu , lai viņa tos pieraksta. Visi no tiem bija nepareizi.

Es palīdzēju viņai labot viņas PR un nosaucu vēl 10 tālruņa numurus. Šoreiz viņa 9 uzrakstīja pareizi...un tas bija pūļu vērts.

Es nevēlos atstāt nepareizu iespaidu. Mēs nevaram viņu pilnībā atbrīvot no disleksijas. Mēs būtībā izdarījām to, ka uz brīdi atbrīvojām viņu no psiholoģiskās reversijas un ļāvām viņai normāli darboties. Tas ir pārsteidzošs PR panākumu piemērs. Šajā gadījumā, visticamāk, PR atgriezīsies un kopā ar to novirzes no normālām funkcijām. Annijai vel ir ko darīt. Bet nesaprotot PR, viņas attīstība varētu būt ļoti lēna vai arī tādas varētu nebūt nemaz.

PR bloķē progresu. ETB gadījumā ļoti svarīgi ir tas, ka ..kad eksistē PR, stimulēsanas procedūra nedarbosies. Atcerieties, ka faktiski PR bloķē progresu, kas attiecas uz EBT kā uz jebkuru citu metodi.

Man ir daudz draugu, kas strādā par psihoterapeitiem, un viņiem visiem ir bijuši daudz klientu, kas nereaģē pat ar vislabākajām metodēm. Līdz viņi uzzināja par psiholoģisko reversiju šie bloki viņiem bija pilnīga mistērija.

Pēc gadiem ilgas pieredzes EBT mēs zinām, cik bieži PR parādās. Tas notiek aptuveni 40% gadījumu. Dažu problēmu gadījumā gandrīz vienmēr PR bloķē uzlabojumus. Te galvenie piemēri ir depresija, atkarības un deģeneratīvās slimības. Tomēr vairumam problēmu PR var būt un var nebūt katrā konkrētajā gadījumā. Piemēram, vienam cilvēkam PR var būt, un viņam rodas problēmas atbrīvoties no astmas, bet otram problēmu var nebūt.

Kā lai jūs zināt, ka PR eksistē. Jūs to nevarat zināt. Tāpēc Pamatreceptē tam ir paredzēta automātiska labošana (Uzstādījums). Tam ir nepieciešamas tikai pāris sekundes, un tas nenodarīs nekādu kaitējumu pat, ja PR tur nav.

Tādēļ, ja vien PR netiek novērsta, jūsu veiksmes procents dramatiski kritīsies, izmantojot šo metodi. Tieši tāpēc PR labošana ir iebūvēta Pamatreceptē EBT.

*( (c) fragments no Gerija Kreiga sagatavotās EFT Rokasgrāmatas, ko latviski tulkojusi biedrība "Lācīša Skola")

Teorija ir teorija, bet prakse vienmēr labāka :) Tāpēc vēlreiz atgādinu, ka 18.05.2013 plkst. 14:00 aicinu visus interesentus uz praktisko nodarbību. Vairāk informācijas ----> ŠEIT

Tiekamies klātienē :)

EBT - dzīvi cilvēki, dzīvi piemēri

Emocionālās brīvības tehnika ir vēl gana nenovērtēts instruments, kas dots cilvēkam, lai cilvēks pats spētu regulēt visus procesus sevī, atbrīvot sevi un kļūt par savas dzīves Mikelandželo.

Viss ir iespējams, pilnīgi viss.
Tādas parādības kā bailes no publiskas uzstāšanās, bailes no zirnekļiem, no augstuma, liftiem, panikas lēkmes, vainas sajūta, bezmiegs, alkoholisms, sēras, bailes no adatām, nagu graušana, pārēšanās, seksuālā vardarbība, fiziskas sāpes, redzes pasliktināšanās,  jebkādi ēšanas traucējumi, fiziskas kaites kā astma, vēdera aizcietējumi, kauns no sava ķermeņa, vilkēde un vēl daudz kas cits - katrā šajā jomā ir simtiem un tūkstošiem dzīvu cilvēku, kas visu to ir pārvarējuši ar EBT viegli un pat pāris minūšu laikā.

Viens īss video, kur lieliski parādīts soli pa solītim process un rezultāti -----> spied uz saites zemāk
uzskatāmi piemēri

praktiskā nodarbība 18.05.

EFT bieži vien vēl dēvē par „psiholoģisko akupresūru”. Metodes autors ir personiskās izaugsmes treneris Gerijs Kreigs (Gary Craig).

EFT veiksmīgi palīdz risināt sekojošas emocionālās un psiholoģiskās problēmas:

• Paaugstināta trauksme
• Zems pašvērtējums
• Kautrīgums
• Depresija
• Problēmas attiecībās
• Fobijas, t.sk. arī sociālā fobija (bailes nonākt uzmanības centrā, saskarsmes problēmas, grūtības izteikt un argumentēt savu viedokli, grūtības kaut ko darīt citu cilvēku klātbūtnē (piemēram, ēst), bailes no kritikas un nosodījuma utt.)
• Panikas lēkmes
• Atkarības
• Ēšanas traucējumi
• Psihosomatiskās slimības
• Negatīvā domāšana
• Neapmierinātība ar sevi, dzīvi, attiecībām, darbu utt.
• Traumatiskās situācijas, t.sk. vardarbība, nelaimes gadījumi
• Zema produktivitāte darbā, mācībās, pārdošanā, sportā 
• Jebkura cita problēma

Emocionālās Brīvības Tehnika

Jums kaut kas sāp, jums ir daudz negatīvu emociju, jūs katru dienu vajā ne visai patīkamas atmiņas?
Vai jūs zināt, ka visu var mainīt dažās minūtēs ar Emocionālas Brīvības Tehnikas (EBT) palīdzību?

Tūkstošiem cilvēku visā Pasaulē apgūst šo tehniku, lai iegūtu brīnumrīku sev un tuviniekiem gan fiziskās, gan garīgās veselības uzlabošanai.

Tas ir viegli apgūstams paņēmiens, kurā izmanto vieglus piesitienus ādas bioloģiski aktīvajiem punktiem, kas atrodas ķermeņa priekšpusē.

Šai apbrīnojamajai metodei pamatus licis amerikānis Harijs Kreigs, kurš pēc ilgstošas dažādu paņēmienu pētīšanas par to, kā palīdzēt cilvēkiem atbrīvoties no negatīvām emocijām, nonāca pie secinājuma, ka "visu negatīvo emociju cēlonis ir traucējumi ķermeņa enerģētiskajā sistēmā".

Dažiem šī tehnika var likties smieklīga vai dīvaina, bet tomēr ir vērts to pamēģināt. Interesanti, ka nebūt nav obligāti tai noticēt. Tā uzrādīs labus rezultātus pat skeptiķiem.

Šajā vienkārši apgūstamajā tehnikā ietilpst patiesi spēcīgs dziednieciskais potenciāls, tā darb.

Šī metode ļauj samērā ātri un viegli risināt mūsu emocionālās un psiholoģiskās problēmas. EFT process ir saudzīgs, bet ar ilgtermiņa rezultātu. EFT procesa laikā mēs, koncentrējoties uz savas psiholoģiskās problēmas, bungojam pa dažādiem akupunktūras punktiem uz ķermeņa. Stimulējot šos specifiskos elektromagnētiski jutīgus punktus uz ādas, amigdalā un citos mūsu smadzeņu rajonos notiek ķīmiskas neiroloģiskā līmeņa izmaiņas, kā rezultātā notiek izmaiņas mūsu emocijās, domāšanā un ķermeniskajās izjūtās, jo mainās smadzeņu reakcija uz mūsu problēmu. Ietekmējot smadzeņu elektrisko aktivitāti, mēs varam tikt galā ar daudzām emocionālām un psiholoģiskām problēmām.

1. EBT nebūs ilgstošu un mokošu "pastāstiet man savu stāstu"
2. EBT nav nepieciešamas tabletes
3. ar EBT nav nepieciešams vēlreiz izdzīvot pagātnes traumatiskos notikumus
4. tam nebūs nepieciešami ne gari mēneši, ne nedēļas
5. ir nepieciešama tikai maza daļiņa no parasti nepieciešamā laika, bieži vien pāris minūtes, lai atšķetinātu emocionālo mezglu enerģētiskajā sistēmā un tādejādi problēma izzūd uz visiem laikiem.

Emocionālās Brīvības Tehnikai veltītās nodarbības ļaus jums izbaudīt laimes garšu. Palīdzēs jums atbrīvoties no bērnībā iemantotiem stereotipiem un izveidot jaunu pozitīvu attieksmi pret jebkurām dzīves peripetijām, ļaus jums valdīt pār savām emocijām sarežģītās situācijās.

EBT praktiskās nodarbības:

18.05.  nodarbības galvenā tēma "Tavs paštēls un kā tas ietekmē Tavu spēju sasniegt, izvirzīt savus mērķus, pārpilnību un harmoniju".

Nodarbības pieturpunkti:

• kas ir EBT (Emocionālās Brīvības Tehnikas);
• kā strādā cilvēka apziņa un zemapziņa, kāpēc rodas traucējumi ķermeņa enerģētiskajā sistēmā;
• kā mūs ietekmē un iespaido dzīves laikā uzkrātie uzskati, pieredzes, kā tie veidojas un kā šie pieņēmumi tālāk veido mūsu raksturu, ietekmē mūsu domāšanu, rīcību, spēju pieņemt lēmumus, paštēla veidošanu;
• kā EBT mūs atbrīvo no nevēlamajām izpausmēm - bailēm, fobijām, nevēlamiem ieradumiem, kā varam vienkārši palīdzēt sev justies labi un atrast visu traucējošo emociju izcelsmes sakni, pārkatīt to un izmainīt uz visiem laikiem vienkāršā un nesāpīgā veidā;
• EBT praktiskā daļa - konkrēti jautājumi, darbs ar katra cilvēka individuālajiem jautājumiem, katras problēmas apskatīšana un risināšana caur EBT, kopdarbs un rezultātu demonstrēšana;
• emociju testēšana;
• sava paštēla izvērtēšana un savas pašplūsmas nolīdzsvarošana ar EBT

Praktiskā nodarbība maijā notiks 18.05. 2013  no 14:00 - 16:30

Nodarbības vadīs EBT praktizētāja un speciāliste, sertificēta masiere, veselīga uztura, emocionālās ēšanas konsultante Zane Apse

Uz nodarbību lūgums līdzi ņemt pierakstu blociņu, pildspalvu. Būs arī izdales materiāli.

Pieteikšanās : raksti man e-pastu - zane.apse@inbox.lv 

Nodarbības dalības maksa, ja pieteiksies e-pastā un aizņemsi  savu vietu savlaicīgi līdz 15.maijam ir Ls 12.00. Piesakies līdz 15. maijam, ņem līdzi draugu un jums abiem kopā dalības maksa tikai Ls 17.00
Pēc 15. maija dalības maksa Ls 15.00

Ja nevēlies darboties grupā, iespēja saņemt individuālu konsultāciju - praktisko nodarbību.

Par iespējām vienosimies privāti.
Ja kādi jautājumi - droši raksti, priecāšos atbildēt :)

instrumenti

Bieži vien cilvēkiem šķiet, lai notiktu izmaiņas, lai notiktu brīnumi, ir jābūt kādam megasarežģītam, milzīgi smalkam un katrā ziņā, grūti atrodamam, atklājamam mehānismam. Tikai tad, kad šis mehānisms ir atrasts, var notikt brīnums jeb lielās izmaiņas.
Tajā mirklī, kad cilvēks saprot, ka vienkāršībā un elementārās lietās ir visa sāls, viņš apstulbst un pat mazliet sadusmojas, jo apjauš, ka ir tērējis ļoti daudz laika un pūļu, sarežģījot visas lietas maksimāli un meklējot tās kaut kur tālumā, meklējot tās no kāda "ārā stāvošā" guru, kaut gan viss, kas viņam vajadzīgs, viss, kas nepieciešams , parasti ir viņa paša deguna priekšā un viss, kas vajadzīgs virzībai uz priekšu, ir vienmēr viņa rīcībā..
Kas tad attur cilvēku no visu pieejamo instrumentu saredzēšanas, lietošanas, kas attur viņu no savu iespēju, potenciāla izmantošanas? Katrs par to kādreiz ir domājis, bet reti kurš pieķēries "vērsim pie ragiem" un papētījis, kur tad ir iestrēguma sakne un cēlonis.
Skaidrs ir tikai viens - viss, kas notiek tavā realitātē ir kā atbalss tam, ko tu domā, kāds ir tavs prāta stāvoklis. ETB ir tieši visuniversālākais paņēmiens, metode, kā tu vari mainīt savu uztveri, atrodot cēloni, sakni savam priekšstatam, kurš kavē ienākt tavā realitātē situācijām , notikumiem, kādus vēlies. ETB ir akupunktūra + iedarbība caur maņām, izsakot uzstādījuam frāzes - tiek sūtīta vibrācija jeb impulss tavam prāta centram, kurš atrodas nervu sistēmā un filtrē informāciju. Smadzeņu dziedzeris Amygdala ir tas, kas veic galveno lomu atmiņas apstrādē un emocionālās reakcijas izraisīšanā. Amygdala un emocijas ir visa atslēga, kā veidojas emocionālie sastrēgumi. Cilvēkam amygdala pilda primāro lomu atminās veidošanā un uzglabāšanā saistībā ar emocionāliem notikumiem. Centrālais kodols glabā atmiņas par pārdzīvojumiem un saistās ar daudzām baiļu reakcijām, tostarp nekustīgumu (iesaldētas emocijas), paātrinātu sirdsdarbību, palielinātu elpošanu, stresa hormonu atbrīvošanu. Amygdala bojājumi iespaido gan informācijas saņemšanas, gan došanas plūsmu, izpausmi, vada emocionālo uzvedību, klasiskās emocionālās reakcijas.

Tavā zemapziņā glabājas milzum daudz informācijas, ko jebkad esi saņēmis un balstoties uz to informāciju, ko esi apkopojis un pieņēmis kā attiecināmu uz sevi, tas ir tas, kas veido tavus pasaules uzskatus, priekšstatus un pieņēmumus.

Vienmēr ir tā, ka to, kam tu tici, tu saņem. Viss atkarīgs no tā, kā veidota prāta shēma, kāda ir prāta programma. Tāpēc ir tā, ka nepietiek ar prātu kaut ko gribēt mainīt, ir jābūt attīrītai zemapziņas programmai, kura darbojas ar prātu vienā frekvencē un vibrācijā. Ja prāts saka vienu, bet zemapziņā dažādu iemeslu dēļ darbojas cita programma, notiek konflikts un nostrādā vienmēr tā programma, kas ir zemapziņā, jo tā ir intensīvāka dēļ savas pastāvīgās kustības.

Vienīgais veids, kā atlaist visus bremzējošos aizspriedumus un virzīties tālāk. Tā teikt, caur klauvēšanu piekļūt un aizklauvēt prom šķēršļus, mākoņus. Universāla tehnika - darbojas visās jomās - gan attiecībās, veselībā, gan izpausmē, gan finansu lietās, raksturā, mērķu uzstādīšanā, pasaules skatījumā, pilnīgi visur. Protams, ka jebkurš cilvēks var šo metodi pētīt pats un strādāt ar sevi, bet vislabāk ir atrast pieredzējušu praktizētāju, tādu kā gidu, kurš var palīdzēt labāk "uziet" visus noslēptos "skeletus skapī". Bieži vien cilvēks pie saviem skeletiem ir tik ļoti pieradis, ka tos nemana, neapzinās, ka tieši tie ir traucējošais un kavējošais faktors virzībai uz priekšu. Speciālists jeb treneris ir tas, ar kuru strādājot 1:1 var labāk fokusēties un labāk redzēt, pārskatīt visu spēles laukumu.

Zemapziņa ir simtreiz jaudīgāka par apziņu un tā vienmēr cenšas mūs pasargāt, balstoties uz mūsu priekšstatiem un iestatījumiem. Situācija - es zinu, man ir teikuši, esmu redzējusi televizorā, ka čūskas ir briesmīgas, no tām ir jābaidās, tās apdraud manu dzīvību. Tikko redzu čūsku, informācija no maņu orgāna , šajā gadījumā acīm, apmet smadzenēs loku, līdz nonāk līdz amygdalas dziedzerim, kura sūta signālu zemapziņai - bēdz! nav droši tur atrasties. Zemapziņa pilda aizsardzības funkciju, pašsaglabāšanās instinkts.

Darbā ar sevi ļoti noder palīgs, neitrāls cilvēks no malas, kas var palīdzēt noturēties vēlamajā virzienā un nepaņemt pārāk plašā mērogā lietas, ar kurām strādā. Visiem veiksmīgiem biznesa cilvēkiem ir treneri - prāta mieram tie ir vajadzīgi. Jo cilvēkam bieži vien nav ar ko aprunāties par tām lietām, kas ir viņā dziļi iekšā. Ar mājniekiem jau par to nerunāsi un pie psihologa iet arī tā kā negribas, jo tās nav lietas, ko pie psihologa risināt. Treneris palīdz neizdegt un neiekrist pašsabotāžā.

Ar ko vajadzētu sākt , ja esi nolēmis atrast cēloni kādai jomai, kas tavā dzīvē neiet kā vēlies. Vai tās būtu finanses vai privātās attiecības, jebkura joma, kurā esi izmēģinājis visu, bet nekas nekustas no vietas.

Jāsāk ar to, ka jāuzdod sev viens jautājums - KĀ TU REDZI PATS SEVI?

Zemapziņā cilvēkam pamatstāvoklī tad, kad apzināti nefokusējas uz pozitīvo, 80% domu par sevi ir negatīvas.

Tā tas vienkārši ir un tāpēc ir apzināti jāstrādā ar šīm programmām, kā ar nezāļu ravēšanu. Ja neravēsi, tur būs pļava ar to, kas tur ir, bet ja vēlies, lai tajā laukumā aug tas, ko tu vēlies, tad ir jāiekopj tas lauciņš, jāiesēj tādas sēklas, kādus augus vēlies izaudzēt un jāizravē nezāles, kas nomāc šo sēklu dīgšanu un augšanu.

Katrs no mums atklās ,ja aizdomāsies, pavēros sevi, nonāks pie slēdziena, ka nav par sevi pārāk augstās domās. Un tā nav tava vaina, ka tā tas ir. 4-6 gadu vecumā, kad biji bērns, tavs prāts strādā kā informācijas sūcējmašīna un šajā laikā uzsūc milzum daudz informācijas, kas veido pamatu gan pašredzējumam, gan redzējumam par apkārtējo pasauli. Tajā laikā izveidojas sistēma, mehānismi, kas palīdz mums izdzīvot un justies labi. Viss jau labi, tikai šim procesam ir arī ēnas puse - prāts nefiltrē daudz ko no šīs informācijas, bet pieņem to bez jautājumiem un ierunām kā patiesību, kā vienīgo patieso informāciju, bez pārbaudīšanas un apšaubīšanas. Visa infa, kas nāk, netiek pārjautāta, bet skatīta un pieņemta , iestatīta caur bērna acīm. Daudzi ticējumi sen jau nav patiesi vai derīgi, bet tie dzīvo mūsos iekšā joprojām. Un šie pieņēmumi , mehānismi regulē mūsu prātu, tie nāk no zemapziņas programmas, kāda tur ir izveidota. Tie saka - ū, tev tā nevajag rīkoties, jo tas nav komfortabli, tas nav droši. Mēģina paturēt un noturēt tavi drošajā prāta kastē, pasargā mūs un uztur dzīvu mūsu komfortzonu. Un šo drošo komfortzonu rada mūsu ticējumi.

Tāpēc bieži vien ir tā, ka pat tad, ja esi par kaut ko jaunu sajūsmināts un esi gatavs pārmaiņām, panākumiem, tu jūties kaut kādā ziņā nekomfortabli, pat nezini, kāpēc tā! Tāpēc, ka tu nonāc pretrunā ar savu zemapziņas programmu un tā sūta tev signālu, ka jāuzmanās un labāk jau ej atpakaļ drošībā, jo visas pārmaiņas ietver sevī risku par iedomātas drošības zaudēšanu. Milzīga pašsabotāža notiek. Lieta tāda, ka ja mēs cenšamies iziet ārpus šīs komfortzonas, kas balstās uz priekšstatiem, programmām zemapziņā, tad prātsdarīs visu iespējamo, lai tevi atturētu un tu atgrieztos atpakaļ "kastē" , savā "drošības zonā", kas patiesībā ir ilūzija, jo balstās uz veciem priekšstatiem, kuri sen jau nav atbilstoši tam mirklim, kurā tie radās tavā zemapziņā, piemēram 6 gadu vecumā.

Tieši tāpēc ir jāpārskata savi uzskati un jāpārprogrammē sava vecā priekšstatu sistēma.

Ko darīt?

Noskaidro, kādi ir tie pieņēmumi, kas aptur tevi. Kad noskaidro, izvēlies izmainīt tos pieņēmumus, tādejādi dodot sev iespēju gūt jaunu pieredzi un caur to paplašinot savu komfortzonu. Principā tas arī ir svarīgais mērķis - maksimāli paplašināt savas robežas - tātad, arī savas komfortzonas robežas. Tad mēs kļūstam brīvi radīt, spēlēties, caur vieglumu, rotaļību, mīlestību, bez bailēm un pašradītajiem šķēršļiem.