Interesanta pieredze, kā es nonācu līdz šai tehnikai. Pāris gadus atpakaļ nejauši grāmatnīcā iegādājos grāmatu ar nosaukumu "Emocionālās brīvības tehnikas". Tas bija spontāns pirkums, parasti grāmatas pirms iegādāšanās mēdzu rūpīgi izšķirstīt, divreiz padomāt, vai man patiešām to vajadzēs, vai man tā būs noderīga. Ar šo grāmatu bija savādāk - attaisīju to, ieraudzīju dažus teikumus, kuri mani pilnīgi bez mazākās šaubu ēniņas pārliecināja, ka man to vajag, nezinu kāpēc, bet tas bija pilnīgi skaidri un nešaubīgi, to sajūtu nevar ne ar ko salīdzināt. Devos pie kases un pēc tam, izejot no grāmatnīcas, vēl nebeidzu par sevi brīnīties, ka pirkumu izdarīju tik ļoti viegli, Tas pilnīgi netipiski man :) Acīmredzot, jau pāris gadu atpakaļ šī tehnika man "pieklauvēja" un parādīja, ka ir manējā. Jau tajā pašā dienā sāku studēt grāmatu un praktizēt vingrinājumus. Tie šķita mazliet amizanti, bet jau pirmajās minūtēs sajutu, kā ķermenis reaģē - prāts kļuva mierīgs un interese par to visu tikai pastiprinājās. Tā kā vairāk nekādas papildus informācijas par to man nebija, papētīju, padarbojos un jau pēc nedēļas likos mierā - grāmatu noliku plauktā un tā tur uzticīgi nostāvēja visu šo laiku, līdz pat šī gada sākumam, kad pie manis sāka plūst no visām pusēm informācija, kas bija saistīta tieši ar EBT.
Daudz domāju par to, kas gan liek cilvēkam atkal un atkal darīt tās pašas lietas, kuras viņam patiesībā nes tikai nepatīkamas sajūtas. Katrs ir piedzīvojis to - sāk darīt, runāt, rīkoties un jau zina, kāds būs rezultāts, ka tas būs nevēlams, bet tik un tā turpina to darīt un jā, rezultāts ir tieši tāds pats, kā jau piedzīvots neskaitāmas reizes, atkal tā pati vilšanās sajūta un mieles beigās. Domāju, kas gan ir pamatā cilvēka raksturam, kas ir rakstura veidotāji, kā cilvēkam veidojas raksturs. Kāpēc viens ļoti viegli "panes" dažādus satricinājumus emocionālos savā dzīvē, bet cits pie mazākajām pārmaiņām ir pilnīgi "izmests no laivas". Tie bija tie jautājumi, kurus uzdevu sev un atbildes uzreiz nenāca. Radās interese to visu izpētīt sīkāk. Un par brīnumu - tikko cilvēks uzstāda sev mērķi un kaut ko pa īstam vēlas, tikko viņam ir motivācija, tā uzreiz sāk nākt arī iespējas šo mērķi piepildīt, sāk nākt atbildes uz jautājumiem, kurus viņš uzdod. Jā, tieši tā bija arī ar mani. Jau tas vien bija interesanti man - cilvēkam, kurš vienmēr bija dzīvojis ar pārliecību, ka no manis jau nekas nav atkarīgs. Viss atkarīgs no tā, kāds liktens tev nolemts, kādā ģimenē, valstī esi piedzimis. Ļoti daudzi blakus apstākļi taču ir tie, kas ietekmē Tavu dzīvi un likteni, tā bija mana pārliecība. Liels bija mans pārsteigums, kad atklājās - nekas nav tā, kā izskatās.. nebeidzu brīnīties par to, cik ļoti cilvēkam var būt greizs priekšstats par pasauli, par likumsakarībām, par to, kā viss notiek. Jo tieši tā tas ir - cilvēkam viss ir tieši tā, kā viņš to redz, viņa patiesība ir tā, kam viņš tic.
Sākot izpētīt pievilkšanas likumu, emociju rašanās mehānismu, ķēdes reakcijas, mūsu priekšstatu, iekšējo bloku rašanās mehānismu, radās apjausma par to, cik ārkārtīgi būtiski ir apzināties, ka viss, kas notiek tavā dzīvē, ir patiešām Tevis paša radīts. Tieši no tā arī veidojas dzīves plūdums - balstās tas uz mūsu paradumiem, priekšstatiem un mūsu domāšanas. Interesantākais ir tas, ka ļoti daudzi cilvēki dzīvo tādā "pusaizmigušā" stāvoklī - neapzinātā stāvoklī. Kad cilvēks neapzinās sevi un nav fokusējies tagadnē, tad šī priekšstatu, paradumu un bezsvara stāvokļa plūsma arī viņu vada uz priekšu - visi notikumi, citu cilvēku reakcijas, situācijas - viss veidojas no tā, ko mēs neapzināti "pasūtam" Visumam caur to domāšanas plūsmu, kāda mums tajā brīdī ir. Un sekas ir tādas, kādi ir cēloņi. Ja vēlamies, lai rezultāts ir savādāks, ja tas mums nepatīk, tad jāmaina ir sakne - šī notikuma cēlonis, jāmaina domāšanas programma.
Emocionālās brīvības tehnika ir unikāls veids, kā strādāt ar saviem priekšstatiem, kā tos atklāt. Jo mēs paši nemaz neapzināmies, kāda tad ir mūsu domāšana pašā pamatā. Tā ir veidojusies bērnībā un tonna dažādu sīkumu, ikdienas situāciju veido mūsu pieņēmumu un pārliecību sistēmu. Piemēram, ja bērnībā mamma man ir pateikusi, ka es esmu neveikla un no manis jau nesanāks nekāda labā dejotāja, jo es, piemeram, paklupu aiz saviem svārkiem, tad es to pieņemu par patiesību un zemapziņā visu mūžu nēsāju šo pārliecību, ka dejošana man nepadodas, man nav talanta..patiesībā - tā ir pilnīgi nepareiza prāta programma, ko viņa palīdzēja man uzradīt. Tādā veidā tā nobloķē manu spēju dejot un graciozi kustēties, es to pat nekad nemēģināšu apgūt, jo esmu pārliecināta - nav man dejotāja talanta un esmu tizla, tas nav priekš manis. Patiesībā - mēs visi esam talantīgi, mums sanāk pilnīgi jebkas, ko darām, ja vien to darām, praktizējam un nešaubāmies, ka mums tas sanāk, ja nebaidāmies, ka kaut kas varētu noiet greizi un neizdoties, jo mūsu zemapziņā nav tādas sēklas, tāda magnēta, kas pievilktu šāda veida ideju, tai nav labvēlīgas augsnes, kur aizķerties, kur iesēties. Līdz ar to - ja zemapziņa šajā jautājumā ir tīra - viss sanāk, jo nav šķēršļu. Vienkārši!
Bet ko darīt, ja šķērslis ir izveidojies? Tu jūti - nu ārprāts, viss man sanāk, izdodas, bet nu dejot - lūk, to es nemāku un viss, man nesanāk un es nezinu kāpēc! Es sev nepatīku tāpēc, ka man nesanāk. Kā gan varu būt tik neveikla?! Te sākas sevis šaustīšana, mazvērtības kompleksi, kas vēlāk var izvērsties kā problēma dibināt attiecības ar citiem cilvēkiem, tas izraisa arī šaubas par citām savām spējām un veselu lērumu citu lietu. Un kas tad ir cēlonis - pavisam nevainīga mammas piezīme, ko viņa pati sen jau droši vien ir aizmirsusi, jo tā nemaz nebija domājusi. Bet Tev tā ir patiesība tagad un šis bloks tā arī visu laiku turpina bloķēt Tavu patieso potenciālu un nāk komplektā ar vēl veselu blakusparādību buķeti.. lūk, tāpēc Emocionālās brīvības tehnika ir tā, kas nāk palīgā atrast savu problēmu saknes - izcelsmi. Tā kā tā ir praktiska klauvēšana pa meridiānu punktiem ķermenī + liek Tev savu "problēmu" apzināties un izcelt dienas gaismā, tad jā - sākumā ir bail, jo zemapziņa pretojas, tā cenšas Tevi pasargāt un tāpēc jūti bailes - bet ja nu es tagad uzzināšu, ka šī pārliecība ir nepatiesa? Ko nu?! Tas ir tiešām interesanti, kā prāts darbojas un tomēr cenšas saturēt visu vecajās sliedēs, bet tikko sāc klauvēt, apzināties un pasaki skaļi, nodefinē šo savu "sāpi" vai situāciju, kas Tevi nomāc, kas Tevi ir satraukusi, dari to nekavējoties, tikko tā notiek - tieši tajā brīdī, tā uzreiz sāk "uzpeldēt" dažādas ainas, atmiņas, sajūtas un tas ir ļoti labi - tātad attīrīšanās un atbrīvošanās process ir sācies, nav no tā jābaidās :) Pirmā reakcija, protams, ir - nē, tas tā nav, noliegums, cenšanās problēmu paslēpt zem gultas, kaut kur prom no acīm..bet tā jau nekur nepazūd. Tā vēl vairāk turpina Tevi grauzt, jo ir ieslodzīta, jo vairāk to ignorē, jo griezīgāka un kaitinošāka tā ir, izraisa Tevī dusmas, pretošanos un niknumu, pēc tam bezspēcības sajūtu un pat depresiju.
Un reizēm pat pēc viena 5 minūšu klauvēšanas piegājiena ar uzstādījumu noformulēšanu un izmainīšanu, atklājas, ka tas bubulis
patiesībā nemaz neeksistē, kas ir nomācis Tavu prātu un turējis Tevi sasaluma stāvoklī tik daudzus gadus. Kad to izceļ gaismā, nepretojas, bet aplūko, tas bieži vien izzūd pats no sevis - jo ir pavilkts uz āru un atbrīvots. Reizēm gan ir mazliet jānopūlās, kamēr tiec līdz patiesajai problēmas saknei, tad nākas situāciju lobīt kā sīpolu - pa vienai kārtai nost, bet par vienu var būt pilnīgi drošs - ja klausās sevī procesa laikā, pie atbildēm nonāk vienmēr, tas ir garantēts. Labā ziņa ir tā - ka te Tu nevari "nošaut greizi", jo nav iepējams neko izdarīt nepareizi. Viss ir pareizi, jo Tu esi unikāls, tāds nav vēl viens cilvēks ar tieši tādu dzīvi un pieredzi un tikai Tu pats vari pārveidot savus uzskatus, pats vari tos apzināties un izvērtēt - tie kalpo Tavam labumam vai tieši pretēji - traucē Tev un liek justies slikti, pretrunā ar sevi. Bieži vien jau caur afirmācijām cenšamies sev "potēt" iekšā dažādas jaunas pārliecības - sakam sev - es esmu veiksmīga un lieliska, bet ja iekšā ir programma zemapziņā - es esmu nožēlojama un neveiksminiece, tad, diemžēl afirmācijas nevar paveikt pozitīvās izmaiņas, jo vieta jau ir piepildīta ar veco programmu - jaunajai nav vietas, kur nobāzēties. Tāpēc ir tik svarīgi attīrīt zemapziņas programmas un blokus, lai ir brīva plūsma un vieta jaunajam, ko vēlies ieviest savā dzīvē. Un jocīgākais ir tas, ka šīs atbildes bieži vien ir ļoti neloģiskas, pat smieklīgas un cilvēks pēc to atklāšanas dabū nosmieties par to, kā pats sevi bija ieprogrammējis vai ļāvis tādām muļķībām tik ilgi sevi ierobežot un kontrolēt savu dzīvi.
Dzīve kļūst aizvien interesantāka, kad redzi, kā šīs sīpola mizas kārtas krīt nost un Tu beidzot sāc redzēt sevi patiesā gaismā, rodas patiess prieks, enerģija sāk plūst brīvi, Tu jūti savu spēku, sāc atklāt arvien jaunas savas puses, kuras līdz šim nebiji pamanījis, jo tās bija noslēptas, nobloķētas. Tie ir tiešām milzīgi brīnumi paša procesa sākumā..bet vēlāk jau nāk apziņa, ka tie nav nekādi brīnumi, tā ir vienkārši likumsakarību, fizikas un alķīmijas mijiedarbība, sadarbība. Brīnumu nav - viss ir tikai cēloņi - sekas. Ko iesēj - to arī izaudzē un saņem. Tik vienkārši tas ir. Mums ir tendence vienmēr visu sarežģīt :) Bet tāda laikam cilvēka daba - lai interesantāk, vajag problēmas.. skaists ir tas brīdis, kad nāk apziņa - dzīve var būt bezgala skaista un brīnišķīga, aizraujoša arī necīnoties ar pašradītām problēmām un var visu arī vieglāk. Tu esi debesis un problēmas ir mākoņi - tie iet un nāk, Tevi tām nav nekādā veidā jāietekmē, nedod tām varu pār savu dzīvi un sevi :) Tikai Tu pats esi tas, kas izvēlas, ko vēlas un pēc tam ar to jādzīvo, ko esi izvēlējies. Viss atkarīgs no tā, kā Tu reaģē, kādu saucienu dod, tāda atbalss Tev nāk atpakaļ.
Par tehnikām vairāk nākamajā ierakstā.
.jpg)