Klauvēšanas nianses: Piecas lietas, kuras jāievēro, lietojot EBT, lai būtu rezultāti

Ir tik daudz dažādas informācijas par to, kā klauvēt, daudz dažādu pieredžu, rezultātu, daudzas veiksmīgas un mazāk veiksmīgas kombinācijas. Amy B. Scher , ļoti pieredzējusi EBT  praktizētāja, stāsta, ka visā savā praksē, kurā viņa caur EBT palīdzējusi ļoti daudziem cilvēkiem izdziedināties no hroniskām slimībām, viņai bijusi iespēja izmēģināt visu un noskaidrot, kas kuras no metodēm ir iedarbīgākās, ātrākās un pilnīgākās. Tagad, kad viņa kļuvusi jau par profesionālu enerģijas terapijas praktizētāju, viņa pavisam pārliecināti var apstiprināt, ka  EBT darbības lauks ir milzīgs un neierobežots, to var lietot pilnīgi visās dzīves sfērās, bet lai rezultāti būtu pilnīgi un uzreiz sajūtami, ir jāievēro būtiskas nianses, kuras ievērojot, rezultāts panākams vienmēr. Te daži viņas padomi:

• Neesi pārāk vispārīgs

Šī ir lielākā kļūda, ko cilvēki parasti pieļauj, sākot praktizēt EBT. Es ticu, ka visi mūsu šībrīža simptomi, kuri traucē, visi uzskati un cēloņi ir bāzēti uz mūsu dzīves pagātnes notikumiem. Bez šo specifisko notikumu piefiksēšanas un attīrīšanas, tu nevari reāli "izvilkt to skeletu no skapja" dienasgaismā, jeb citiem vārdiem sakot - ir jāielūkojas, kas ir izraisošie faktori.

Tā vietā, lai klauvētu ar vispārējiem vārdiem, kā " Pat ja esmu nemierīgs...", tu pavisam noteikti sasniegsi daudz labāku rezultātu un klauvēšana ies dziļāk, ja aprakstīsi to sajūtu konkrētāk, tieši tādiem vārdiem, kā tagad jūties, sasaistot to ar notikumu, kura dēļ paliki nemierīgs. Mēģini atcerēties spēcīgāko atmiņu, kas saistās ar šo emociju, ja ļausi sev to sajust, sajutīsi. Nebaidies atcerēties un klauvē tieši par to notikumu, visu, kas nāk tajā brīdī prātā. Formulē savu uzstādījumu specifiski, kā "Pat ja es biju tik pārbijies toreiz, kad mamma ______ toreiz, kad man bija 5 gadi, no tā laika es vienmēr jūtos slikti un panikā, kad nevaru kontrolēt situāciju.." Šis sāks mainīt tavu enerģijas šablonu un attīrīt, atlaist tās sasaistītās emocijas ar to notikumu no pagātnes, atlaist tās bailes, kas nāk uz āru katru reizi, kad jūties līdzīgā situācijā vai kad liekas, ka situācija ir līdzīga un kad zemapziņa sūta tev signālu, ka jābaidās, jo tas nav droši - tāpēc, ka tāds "saslēgums" ir izveidojies.

• Netaisi "robota" klauvēšanu

Ļoti svarīgi ir "just", būt pilnīgi savienotam ar to sajūtu klauvēšanas laikā, tikai tad var patiesi attīrīt un atbrīvot to nemieru, traucējumu. Ja tu vienkārši atkārto vārdus un klauvē, bet neesi pilnībā savienots ar sevi un emociju, būs grūti dabūt lieliskus rezultātus. Lieto tādus vārdus, kuri patiesi tevi ievedīs tajā sajūtā, kur vēlies attīrīt. (piezīme: ja tu attīri lielu traumu, es silti iesaku strādāt ar pieredzējušu profesionāli, kurš ir zinošs, kurš sekos līdzi, lai tu "neiekrīti" vecajā traumā un nedzīvo to vēlreiz, atceroties to, jo tas NAV jādara)

Ja tu strādā ar kādu aspektu, kas nāk no bērnības, lieto vārdus, kādiem bija nozīme tajā laikā, kuri tev saistās ar to laiku, lai vari reāli pieslēgties tai situācijai, kāda tā bija un sajust to emociju. Ja nevari atsaukt to sajūtu, aizver acis un iztēlojies sevi tādā kā filmā uz pāris minūtēm pirms sāc klauvēt. Tas tevi aizvedīs uz pareizo vietu, lai sāktu attīrīšanu, "mezgla" atsiešanu. Vari klauvēt ar aizvērtām acīm, ja tā ir vieglāk.

• Detaļām ir liela nozīme

Apraksti , nosauc cik vien vari daudz detaļas, sīkumus, kas saistās ar emociju, situāciju, kamēr klauvē. Jo vissīkākās detaļas kādreiz var būt šī "mezgla" sākumpunkts, cēlonis, sīka detaļa var būt būtiska atslēga atrast galveno sakni: paklāja krāsa istabā, kurā tu kādreiz juties šausmīgi pārbijies, plīstošas glāzes skaņa negadījuma laikā, ēdiena smarža restorānā, kurā tu saņēmi sliktu ziņu, un tā tālāk. Šīs parasti ir tās lietas, kuras vajag attīrīt pirms mēs varam reāli tikt uz priekšu. Pievieno maksimāli daudz punktus, skaņas, krāsas, saožamas lietas cik vien vari, kamēr klauvē. Tu vari pievienot tās savā uzstādījumā vai arī kā  atkārtojuma frāzi, klauvējot pa punktiem.

• Seko rezonansei

Sāc ar uzstādījuma frāzi, kura tev kaut ko nozīmē, kurā ietverta galvenā problēma. Daudzi klienti jautā, vai viņiem teikt "....es mīlu un pieņemu sevi" beigās šim uzstādījumam. Kaut arī ir pierādīts, ka tas vislabāk darbojas kā uzstādījuma nobeigums, tomēr tu to vari lietot arī uzstādījuma sākumā, ja ar tevi tas rezonē un tu tā jūti labu saikni ar sevi. Jo katra afirmācija, kas ar tevi rezonē, darbojas.

Te ir daži alternatīvi EBT uzstādījuma frāžu nobeigumi, kuri darbojas ar lieliskiem rezultātiem:

• es esmu drošībā;
• es vēlos iemācīties mīlēt un pieņemt sevi;
• es esmu gatava kustēties uz priekšu;
• es varu būt mierīga un līdzsvarota;
• es izvēlos būt mierīga un līdzsvarota;
• es varu to atlaist un sadziedēt tagad;
• es varu doties tālāk caur vieglumu un grāciju

• Nepārspīlē

Pat ja neatlaidība bieži ir atslēga lielu sastrēgumu atbrīvošanā, tendence var būt tāda, ka gribās attīrīt visu uzreiz, ar vienu piegājienu un uz visiem laikiem, jo ir taču tāds brīnišķīgs instruments kā EBT. Tomēr, ķermenim ir vajadzīgs laiks, lai procesi noritētu harmoniski, un nevajag sevi apgrūtināt, cenšoties visu pasteidzināt, darot visu daudz un par daudz. Daudzi praktizētāji strādā 1-1,5 stundas sesiju un tas ir vislabākais laiks (protams, arī citi laiki ir labi - jāskatās, kas kuram der, kā ir piemēroti). Dažas lietas var tikt attīrītas dažu minūšu laikā, kamēr citas prasīs ilgāku laiku un pakāpenību. Viss atkarīgs no situācijas sarežģītības, dziļuma un saistītajiem aspektiem. Vienkārši seko līdzi lai tu "nesaklauvē sevi gabalos", paņem pauzi, ļauj visām atbrīvotājām enerģijām sakārtoties, nolīdzsvaroties. Atceries, ja tev ir ļoti noslogots grafiks, pat 15 minūtes dienā būs ietiekoši produktīvas. Galvenais nav kvantums, bet regularitāte.

Lai palīdzētu enerģijām labāk līdzsvaroties starp EBT piegājieniem vai arī kad esi pabeidzis, būtu labi mazliet pastaigāt, dziļi ieelpot, izelpot vairākkārtīgi, iedzert ūdeni. Var veikt elpošanas vingrinājumus, kas palīdz enerģijai labāk kustēties ķermenī. Mierīgi un nesteidzīgi.

Lieto šos ieteikumus kā gidu, bet vienmēr seko savai intuīcijai. Ja jūtu vārdus un domas , kā tās nāk procesa laikā, vienkārši saki tos, klauvē un saki visu, kas nāk ārā, pat tad ja tie šķiet neloģiski, it kā neattiecas uz tēmu vai vispār ir no "citas operas". Iespējams, ka tiem ir kāda saistība ar centrālo problēmu. Neiespringsti uz pareizi/nepareizi, jo vienmēr ir pareizi, ja jūti un kā darīsi, tā būs pareizi. Ja ļausies savai plūsmai, EBT process sniegs vislielāko labumu tev tieši tā, kā tas plūdīs un notiks.

Tagad vienkārši ņem un klauvē prom jebko, kas attur tevi no prieka un starošanas ;)

Lai labi veicas!

Zane

  

nodarbība 25.05.

25.maijā 14:00 - 17:00 - par godu Pilnmēnesim - praktiskā nodarbība ar Emocionālās brīvības tehnikām.

Mīļi aicinu visus interesentus pievienoties un iepazīties ar iespējām, kuras sniedz EBT.

Caur klauvēšanu noskaidrosim, atbrīvosim, apzināsimies priekšstatus, uzskatus, kas ierobežo mūsu izpausmi, naudas plūsmu, spēju izveidot harmoniskas attiecības, atjaunot pārliecību par sevi, ticību saviem spēkiem un citus aktuālos jautājumus. 

Nodarbībā:

• EBT pamati 
• dažādu metošu aplūkošana, praktiskais pielietojums, lai noskaidrotu, kura metode kuram der vislabāk
• darbošanās brīvā gaisotnē 
• katra dalībnieka individuālo jautājumu izskatīšana caur EBT
• iedošu palīgmateriālus, kas noderēs pēc nodarbības ikdienas situācijās praktizējot EBT

Lūk, padalos ar atsauksmi no Ingas, kura piedalījās pagājušajā EBT nodarbībā:

"man baigi patika, riktīgā čillā esmu joprojām.

patika: brīvā atmosfēra, un, kaut arī visi runājās un diskutēja, tur bija visas tādas normālas meitenes, nebija kaut kādas čīkstētājas un kas par daudz runā :D patika, ka bija vnk reāla metode, praktiski izmantojama, nevis baigā filozofija, patika arī tāpēc, ka Tev domāšanas stils līdzīgs manējam un tas jau vienmēr patīkami :D

noteikti metodi izmantošu (jau šodien pāris reizes to izdarīju)"

Redzi - vienkārši cilvēki, vienkārša atmosfēra, brīvs stils, brīva izpausme, brīvs izteiksmes veids, katrs pats paņem sev noderīgo - to , kas der un patīk :)

Ja Tevi arī uzrunā šāds formāts un vēlme uzzināt jaunas lietas, tehnikas,

piesakies zvanot uz mob. 26588752 vai rakstot zane.apse@inbox.lv

Dalības maksa Ls 12.00, ja ņemsi līdzi arī draugu, tad Ls 17.00 jums abiem.

Ar prieku,

Zane

kā uzķert savu plūsmu?

Domāju, kā var noķert un sajust to robežu starp cenšanos un pārcenšanos.

Starp līdzsvaru un remdenību. Starp patiesu degsmi un fanātismu. 

Tāpat par mērķu uzstādīšanu, formulēšanu un tiekšanos tam pretī, būt ceļā ar atbildtošu ātrumu - nevilkties kā gliemezim, jo bail, jo ierobežojumi, jo trūkst prasmju..kā arī netriekties kā plēstam, jo tad vairs nav iespējams saredzēt ceļa zīmes, ievērto drošības tehniku un vienkārši apdraudēt sevi ar nevajadzīgiem riskiem. Kā noķert, kas ir man vislabākais un harmoniskākais ātrums, tieši man derīgais, nevis tas, ar kādu virzās Ilze vai Dainis un necensties to atdarināt vai sev piemērot kā derīgu, jo tas ir derīgs viņiem, bet vai derēs arī man?

Kāpēc ir bail sev pajautāt, kāpēc ir slinkums sevī ieklausīties? Varbūt tāpēc, ka liekas - neko jau nedzirdēšu, man tikai liksies, ka dzirdu, bet patiesībā tur nekā nav ko dzirdēt? Varbūt tāpēc, ka esam iedresēti skatīties paraugus, sekot skolotājiem, guru, kaut kādiem elkiem, tēliem, tikai ne paši meklēt savu spēku, talantu un unikālo lieliskumu? Varbūt tāpēc, ka nepārtraukti meklējam ārā, kaut kur tālumā, citur, nevis tepat, blakus, līdzās, iekšā, sevī.

Domāju par to, ka varbūt ir jāseko savai plūsmai, ka viss jau tāpat notiks, kā jānotiek. Bet tad atkal - kāpēc lai kaut kas notiktu tāpat vien? Viss notiek tikai tad, ja es rīkojos, pieņemu lēmumus, rīcība, nevis tikai labas domas par rīcību ir tas, kas visu maina.

Sekošana savai plūsmai - tā ir laba lieta. Bet ja nu plūsma balstās uz vecām sistēmām, kura nemaz nav patiesā plūsma, bet kaut kāda iecirsta gultne, kas izveidojusies no pieņēmumiem, audzināšanas, uzskatiem, pieredzes, pieradumiem, rutīnām, ko tad? Kā zināt, vai tā ir mana patiesā vai iedomātā un uzspiestā plūsma?

Iedomājos skatu - sēž dāma ar lieko svaru - domā , vizualizē, ka ir tieva, griež ārā no žurnāliem attēlus ar tievām meitenēm, katru rītu un vakaru domā pozitīvas un tievas domas, bet paralēli tajā pašā laikā stūķē iekšā bulkas, ir mazkustīga, tad kā tieši lai viņas fiziskā realitāte varētu izmainīties, lai cik stiprs un pozitīvs arī būtu viņas nodoms? Vecie ēšanas paradumi un mazkustība ir šajā gadījumā stiprāki par nodomu, vizualizācijām un vēlmi pēc pārmaiņām. Lai notiktu pārmaiņas, ir jāmaina paradumi, jāmaina soli pa solītim savs režīms, ikdienas rutīnas, jāattīra apzināti tā telpa no vecajiem krāmiem, lai ir vieta nevis jauniem krāmiem, bet savai patiesajai iekšējai sevis telpai, brīva vieta sev pašam, savām enerģijām, savai būtībai. Un tad, vēl pievienojot arī vizualizācijas un nodomus - jā, tikai tad notiek fundamentālas pārmaiņas.

Tāpēc ir tik svarīgi tomēr nenovelt visu atbildību uz "es tikai sekoju savai plūsmai - kā dieviņš būs devis , tā jau arī būs", ir , protams, jāuzticas savai plūsmai, bet ir jāpieliek arī pūles un pašam jāuzņemas visa atbildība pār savu dzīvi, un apzināti jāvirzās uz priekšu. Varbūt, ka mērķis vienmēr nav svarīgākais, varbūt , ka ceļš uz mērķi ir svarīgāks? Kā kuru reizi, ar to var spēlēties, jokoties, to var mainīt, kad tikai ienāk prātā, nav tāda cietā mērķa. Varbūt tāpēc vienmēr tas ceļš uz mērķi ir tik grūts, jo tas ir kā akmenī cirsts.. bet kurš gan ir teicis, ka mērķis procesa laikā nevar mainīties, būt elastīgs un pārveidoties, mainīties kopā ar Tevi? Un kurš teicis, ka ir jābūt vienam ātrumam? Varbūt ātrumi arī var būt dažādi, kā kuru reizi gribas, tapēc nav jājūtas vainīgam, ka šodien esmu lēnāks nekā vakar, jo rīt varbūt es būšu vēl ātrāks nekā jebkad. To ātrumu laikam tikai tad sāk just, kad sāk notikt kustība. Pirms Tu uzsēdies uz velosipēda, Tu nezini, cik ātri Tu brauksi, kad uzsēdies, tad seko ceļam un norādījumiem, luksoforiem, kopējai satiksmei un caur to arī izvēlies savu ātrumu tādu, kāds Tev ir derīgs un kas ir saskaņā ar kopējo satiksmes plūsmu. Un kad esi kustībā, procesā, tad Tu sev vairs nejautā - a kā es zinu, ka tāds ir mans ātrums? Tu to vienkārši zini. Ja neskaties apkārt, nemēģini braukt tikpat ātri kā motocikls, vai velokurjers, vai tik lēni kā tantiņa pa trotuātu. Tu brauc tā kā Tu brauc, nesalīdzinot sevi ar citiem un Tev tas ir labi, patīkami un Tu jūties komfortabli uz ceļa, Tevī nav baiļu un šaubu, Tu vienkārši brauc un jūties labi.

Ir jāizjūt tā tiecība mainīties, sasniegt, augt. Un tam ir vajadzīga rīcība, fokusēšanās un aktivitāte, kā gan savādāk Tu vari just, ka esi dzīvs - tikai, kad Tev ir izaicinājumi, mērķi, kad Tu esi pilnībā iekšā spēlē, ko sauc par dzīvi. Dažādas lomas, dažādi pārbaudījumi, jaunas lietas, atklāsmes caur pieredzi un tikai caur to.

Varbūt nevajag baidīties no kļūdām, no izgāšanās, no tā, ka kaut kas var noiet greizi, nesanākt?

Jo nav tāds nesanākt - vienmēr taču kaut kas sanāk! Varbūt tikai vienmēr ne tā, kā bijām gribējuši to redzēt, kā to bijām gaidījuši, kā iecerējuši. Nu un tad? Tad taču var priecāties arī par šo variantu - skat, izrādās, vareja būt arī šādi, tagad es to zinu.

Un bungošana, šī lieliskā tehnika ir tas, kas var palīdzēt pārvarēt priekšstatu izraisītās reakcijas. Palīdz neiekrist vilšanās sajūtā, nožēlās, sevis šaustīšanā, jo tieši ar bungošanu Tu vari noturēt to balansu savā enerģētiskajā sistēmā, neskatoties ne uz ko - lai kāds arī būtu rezultāts, pagrieziens jebkurai situācijai, bungošana palīdz Tev vienmēr atcerēties, ka notikums, emocija neesi Tu, tā ir tikai izpausme un reakcija. Bungošana palīdz pieņemt sevi jebkurā situācijā, kādā esi nokļuvis.

Ok, protams, tā liek Tev arī uzņemties pilnu atbildību par visu ko dari, jo kā jau piemērā minēju - Tu nevari tikai domāt labas domas,bungot un gaidīt, ka samazināsies svars, ja turpināsi ēst bulkas katru dienu. Bet tā var palīdzēt uzturēt iekšējo komunikāciju ar sevi.

Mēģinājums ar bungošanas palīdzību nopelnīt desmitnieku eksāmenā nevaiangosies panākumiem, ja Tu neveltīsi ne vismazākās pūles mācībām.