Vārdi var dzīvot ļoti ilgi. Tik ilgi, kamēr tiem ir piesaistīta emocija.
Kāds Tev varbūt kaut ko pateica daudzus gadus atpakaļ, bet tas joprojām ir dzīvs un dzīvo tevī. Tu vari to atcerēties, it kā tas būtu teikts vakar, kaut arī tas bija pirms vairākiem gadiem, jo tam ir piesaistīta emocija. Kad kāds tev pateica vārdus, kas tevi sāpināja, izraisīja negatīvu emociju, tas izveidoja enerģētiskajā ķermenī mezglu, plūsma nofiksējās un izveidojās sastrēgums, jo ir saslēgušies vārds + emocija, situācija, kas iestrēgst un pulsē, izraisot jūtīgumu, sāpes, diskomfortu, tādu kā stopkadru, kurš nevar tikt prom, iestrēgst tavā enerģētiskajā sistēmā. Atbrīvojot tieši emociju no šī saveidojuma, atmiņas joprojām būs par to, bet tās varēs beidzot "nolikties savā vietā", tajā laikā, kurā tas notika, dabīgi "ieliksies" arhīvā , nevis visu laiku tiks vilktas līdzi caur emocijām no pagātnes šajā mirklī, tagadnē, izraisot diskomfortu un aizņemot to vietu, kurā ir jābūt brīvai plūsmai, lai vari baudīt tagadnes notikumus, mirkļus, emocijas, notikumus. Sanāk tā, ka šie sastrēgumi aizņemt brīvo tagadnes mirkli. Tieši tāpēc bieži vien cilvēks jūtas nospiests un īsti nesaprot, kāpēc, jo viss it kā taču ir kārtībā, bet sajūta ir slikta, nospiestība, depresīvs noskaņojums un pat dusmas ir iekšā kā pamatstāvoklis, jo enerģijas plūsmā ir traucējumi, bloki, sastrēgumi.
Varbūt sākumā bija viens mezgls, bet tā kā tas ir aizķēries, jo piesaistīta negatīva emocija, un tas ir palēlinājis tavas iekšējās upes plūsmu, pamazām tas apaug arvien vairāk, jo aiz tā aizķeras vēl jaunas negatīvas emocijas, kas veidojas dēļ palēlinātās plūsmas, neļaujot dabīgi plūst iekšējai straumei.Pamatcēlonis ir viens, bet pamazām tas apaug ar dažādiem saistītiem aspektiem, kamēr jau tajā vietā laika gaitā izveidojas dambis. Plūsma ir traucēta, veidojas plūdi, bloki, pretestība. Reizēm pat "upe" sāk plūst atpakaļ, ja tā var izteikties..
Piemērs:
Toms bērnībā no tēta dzirdēja , ka ir tizls, jo bija lēkājis, ķēmojies, apkritis un sasities. Tētis to nebija domājis nekā, vienkārši spontāni bija to izteicis un pat nebija piefiksējis, ka tā pateicis. Savukārt Toms šo apgalvojumu pieņēma automātiski kā patiesību un tas iesakņojās viņa zemapziņā pie pārējās informācijas, kas veido viņa pasaules uzskatus un paštēlu, skatījumu. Pēc tam, viņš, protams, dzirdējis ir arī to, ka ir gudrs, burvīgs, bet šis viens ieliktais posmiņš viņa uzskatu sistēmā ir jau ievietots un kļuvis par viņa uzskatu sastāvdaļu pieņēmumā, ka viņš ir tizls. Tālāk tēls veidojas uz priekšu, mēs te piefiksējam tikai dažus milimetrus viņa tēla tapšanas procesu.
Jāpiebilst, ka ne visiem cilvēkiem pietiek ar šādu vienreiz izteiktu piezīmi, lai tā viņu spētu šādi ietekmēt. Ir cilvēki , kuri ir jūtīgāki, citi, kuri mazāk ietekmējami, uz tiem šāda piezīme var neatstāt nekādu iespaidu, jo nerodas savienojums ar emociju, bet šoreiz ne par to ir stāsts.
Stāsts ir par to, ka vēlāk, kad Toms paaugas, mamma viņu grib sūtīt uz deju nodarbībām, bet Toms ir pārbijies, viņš negrib, viņam ir bail, viņš automātiski saka NĒ, jo viņš taču ir tizls. Tizlie nedejo. Viņš pat nemēģina noskaidrot - sanāktu viņam vai nesanāktu, izdotos vai neizdotos. Viņam ir "skaidrs", ka tas nav priekš viņa un viss. Tālāk jau skolā viņš nevar fizkultūrā brīvi izpildīt visas prasības, jo nevar atraisīties, ir stīvs, jo ielicis sevī programmu, ka ir tizls, vēlāk ar meitenēm arī neiet, jo tizlajiem taču tās lietas nepadodas. Pēc tam arī darbu īsti nevar atrast tādu, kā vēlas, samierinās ar to kas ir, baidās sapņot un principā visu savu potenciālu caur to ir iemarinējis un tā arī nemēģina neko darīt ar savu dzīvi un sevi.
Ir ļoti daudz tādu cilvēku, kuri dzīvo snaudas režīmā, ļaujot, ka vecie priekšstati, pieņēmumi un domāšana tur viņus savās spīlēs, kastītē. Un viņi domā, ka tas ir normāli, ka tikai tā jau tas ir un savādāk nemaz nevar būt.. lūk, kā pamazām šis sākotnēji mazais mezgliņš, traucējums , raisās tālāk , izplatās un veido dambi enerģijas plūsmas upē.
EBT palīdz tev nofiksēt šībrīža sajūtu. Tu apzināti noķer to sajūtu, emociju, tajā brīdī jau sākas atbrīvošanās process, kad tu to piefiksē un paskaties virsū, sev atzīsti - jā, es jūtos tizls attiecībā uz meitenēm. Sāc izklauvēt šo sajūtu, pasakot to skaļi, tā , kā to jūti, nemēģinot neko izskaistināt vai uzlabot. Sāc strādāt ar šo aspektu, kad to situāciju , sajūtu esi pieņēmis, vienā brīdī tev ienāk prātā, nāk sajūta, ka - hei, tas varbūt ir saistīts ar to, ka jau skolā fizkultūrā biju stīvs un jutos tizls, gan jau tam ir kāds sakars.. Izklauvē šo aspektu - izgaismo sev. Tālāk jau atkal jauns aspekts "izlien" no skapja - varbūt tāpēc, ka zēns būdams, negāju dejot, nekustējos. Hmm, a kāpēc es negāju? Tad tev nāk atbilde, ja klausies sevī - ak jā, tas taču bija tāpēc, ka man tētis toreiz teica, ka es esmu tizls, kad ķēmojis, lēkāju un apkritu! Ei, bet tā taču nav taisnība! Kāpēc visu šo laiku es dzīvoju ar šo muļķīgo un nepamatoto uzskatu?! Es neesmu tizls , es biju tikai mazs bērns, kas bija pakritis un sasities. Šajā mirklī mezgls ir vaļā un visas negatīvās emocijas ir prom no visas šīs garās ķēdes posma un visiem saistītajiem aspektiem, prom uz visiem laikiem arī pieņēmums, ka esi tizls, kopā ar visu, kas bija ar un ap to saistīts (stīvumu, kautrību, mazdūšību, nepārliecību par sevi, un pat muguras sāpēm, kas balstījās uz šīs emocijas bāzes - katram gadījumam citi aspekti).
Vārdi ir ārkārtīgi spēcīgi. Tie paši par sevi nav nekas, bet savienojumā ar emociju tie iegūst neticamu spēku.
Tie var tevi nogalināt vai pacelts spārnos..
Tieši tāpēc ir tik svarīgi mācēt pašam atbrīvot visus šos aizsprostojumus, apzināti sekot līdzi tam, kā Tu runā pats ar sevi, kā Tu runā ar citiem, kādus vārdus izvēlies, kādu informāciju tu saņem, filtrē! Ja arī būs kas tāds, kas tev nav derīgs, tu to spēj un māki neitralizēt vai novirzīt tur, kur tam jābūt, lai tas neuztaisa sastrēgumus tavā enerģētiskajā sistēmā. Tu uzņemies pilnu atbildību par savu dzīvi un rīkojies, apzinoties likumsakarības.
Vārdi kļūst kā degviela, tie virza tavu plūsmu, iedod intensitāti, tāpēc seko līdzi, ko runā gan skaļi, gan sevī, savās domās. Galvenokārt, ko saki sev pats!
Lai visiem dabīgs un harmonisks upes plūdums :) - Tu esi tā vērts, lai būtu laimīgs, mierīgs un vesels, saskaņā ar sevi un Visumu.
