par radošumu un jaunradi

Vakar nejauši "uzdūros" vienam interesantam izgriezumam no performances, kur kāds jaunais cilvēks aplūkoja tēmu - radošums un jaunrade. Visi esam dzirdējuši, ka ir nepieciešamība nepārtraukti izdomāt ko jaunu, atrast jaunus ceļus, veidus, pieejas, ir jābūt oriģinālam un ja kaut kas tiek radīts, tad noteikti - sastāvošs no kaut kā, kas vēl nekad nav redzēts. Katrā ziņā, rezultātam ir jābūt kaut kam nekad nebijušam. Es ļoti ilgu laiku arī turējos pie šīs pārliecības. Varētu pat teikt, ka biju pamatīgi iesprūdusi stāvoklī - man ir ļoti daudz ideju, bet tas viss jau ir kaut kur redzēts un dzirdēts un šķiet - visi velosipēdi ir jau izgudroti, tāpēc vienīgais, ko var darīt normāls vidusmēra cilvēks - atrast kaut kādu nebūt darbu, pat ja tas īsti nesagādā prieku un iet uz to katru dienu. Tādejādi vismaz laiks aizpildīts un pamatlietām nauda arī pietiek, nu pats izdzīvošanas minimums nodrošināts. Nav tā, kā gribas, bet citu variantu īsti neredzu, jo ko tad es, es jau neko - ne man kādu talantu, kurus varētu citiem rādīt, un nav man viena milzusuperformula, kura nodrošina tūlītēju visu manu vēlmju manifestēšanos, nu tā, lai viss iet kā pa diedziņu, visi laimīgu un pasaka ar laimīgām beigām.

Kāds tad ir prāta stāvoklis, kas liek tā domāt? Tam pamatā, visbiežāk, ir priekšstats, salīdzināšana. Mums pat prātā nenāk pieļaut domu, ka visas ģeniālās idejas, kas ir realizētas, ir patiešām vienkāršas, bet kas pats interesantākais - sastāvdaļas nav nekas jauns, tās ir vienmēr vienas un tās pašas, bet rezultāts veidojas no tā, cik meistarīgi mēs mākam kombinēt šīs sastāvdaļas. Tas ir tāpat kā ar mūzikas radīšanu - mūzika jebkāda sastāv TIKAI no 7 skaņām. Un cik gan ir jebkad radīti visdažādākie skaņdarbi, kombinējot šīs skaņas? Neiedomājami daudz! Tāpat ar ģeniālajiem risinājumiem..

Par radīšanu. Jā, mūsu rīcībā ir 7 toņi. Ko mēs ar tiem darām?
Nāk prātā daži varianti:

• es varu paņemt kādu dziesmu, kas man patīk un censties to nokopēt, pamainot dažas notis - man ir dziesma
• es varu vienkārši haotiski salikt kopā skaņas dažādos garumos un spēlēties ar tiem, pati brīnīties, kas no tā sanāk - man ir dziesma
• es varu naktī nosapņot skaņu secību, no rīta pamosties un vienkārši pierakstīt to - man ir dziesma
• es varu sakombinēt dažādus fragmentus no dažādām dziesmām - man ir dziesma utt.

Kur ir problēma? Tajā, ka es netieku līdz šim mēģinājumam radīt, jo jau pašā saknē atduras šī iekšējā tiecība pret prāta uztaisīto, veco vai jauno, bet vienmēr ierobežojošo pieņēmumu - jā, viņi to var, bet ne jau es. Kas gan es esmu, lai mēģinātu? Man pat nav ideju, ko es varētu īsti izveidot, ja nu tas nevienam nebūs vajadzīgs? Ko gan citi teiks? Viņi noteikti nesapratīs, viņiem noteikti tas neinteresēs. Simtiem variantu, ko mūsu prāta programma saka uz šo ieceri.

Bet ja nu?... ja nu viss tomēr ir savādāk? Ja nu tieši Tava kombinācija, ko Tu esi izveidojis no tām 7 sastāvdaļām ir tā, ko pasaule no Tevis ļoti ir gaidījusi? Jo to, ko Tu sniedz, nevar sniegt NEVIENS cits, jo tāds kā Tu, nav neviens cits. Tikai Tev ir tāds pasaules redzējums, kāds ir Tev un Tava domu plūsma plūst Tavā unikālajā, oriģinālajā veidā.

Patiešām - NEKAS, kas ir radīts NAV ORIĢINĀLS! Jebkura jauna ideja nāk kā maisījums no kādām pāris iepriekšējām idejām, ko kāds cits jau sen bija izmantojis.

Tad nu ienāca prātā - kā būtu ja  paņemtu visus tos cilvēkus, viņu darbus, veikumus, realizētās idejas un uztaisītu no tiem tādu kā ideju koku. Saraksta visus mīļos māksliniekus, cilvēkus, kuri Tevi iedvesmo un paņem NOZODZ visu, ko vien no viņiem vari! Jā, nozodz! Un ņem, ievieto šīs idejas savas unikālās idejas realizācijā. Ņem tās kā sastāvdaļas un ļaujies spēlei, alķīmijas procesam! Tieši tādās proporcijās, kā Tev sajūta to saka, ka tas ir vajadzīgs, tieši tādā krāsā, daudzumā, maisi, jauc, izpaudies, RADI! Un sanāks kas tāds, kas nekad vēl nav bijis.

Pārkāp prāta ierobežojošajiem rāmjiem, visiem citu radītajiem uzskatiem, greizajam priekšstatam par savām spējām, par to, kā Tu domā visam ir jābūt. Tu esi Radītājs. Radīšana nenotiek ar prātu. Tas ir process..

Tavs ideju koks (sastāvdaļas) + virziens, kādā vēlies doties + Tava brīvā plūsma, meistarība + rotaļība un vieglums + reāla rīcība, ne tikai fantāzija par to = rezultāts.

Un Tu uzradīsi ko tādu, ko vēlāk kāds cits izmantos par savas jaunās idejas sastādvaļu. Tā arī notiek kustība, viss ir kustība.

Kā es varu zināt, vai mans radītais ir kādam interesants? Atbildi sev uz jautājumu - ja es būtu cits cilvēks, vai šis piesaistītu manu uzmanību? vai tas manī izraisītu reakciju un interesi? ja jā - Tu esi uzradījis ko patiešām vērtīgu. Vai tas kalpo kādam labam mērķim? Kaut vai - sagādā Tev pašam prieku? Ja tā - tad tā ir vērtība un pavisam noteikti atradīsies cilvēki, kuriem tā būs vērtība.

Jaunrade un radošums - tas nav nekas grūts, tas nav nekas tāds, kas prasa grūtu darbu un pūles, ciešanas, asiņainu degunu un upurēšanos.

Viss ir pavisam viegli...

ja nu? ;)